Rudens pali sargā lašu nārstu no maluzvejniekiem, bet apgrūtina vaislas zvejošanu

Ventā pašlaik ir augsts ūdens līmenis, taču zivkopji cer, ka izdosies saķert lašu mātes un iegūt vajadzīgos ikrus mazuļu audzēšanai. Kopumā situācija Ventā ir uzlabojusies – upē tiek laisti lašu un taimiņu mazuļi, bet zivju inspektoriem nekas netrūkstot malu zvejnieku kontrolei.

„Baseinos ir taimiņi. Viņi ir jau pusotru gadu veci. Pavasarī jau būs divus gadus veci, un tad mēs viņu laidīsim Ventā. Viņi visi skaisti dosies uz jūru, pēc pāris gadiem nāks atpakaļ nārstot. Taimiņš ir vietējā zivs, nekur prom nepeld. Dzīvo tepat Baltijas jūras piekrastē. Baltijas lasis patiesībā ir Atlantijas lasis, viņš migrē, bet taimiņš paliek uz vietas,” stāsta zivju audzētavas „Pelči” vadītājs Valdis Plaudis.

Pelču zivjaudzētavā, kas atrodas netālu no Kuldīgas, galvenokārt audzē lašus un taimiņu mazuļus. Vidēji gada laikā Ventas upes baseinā tiek izlaisti vairāk nekā 100 tūkstoši lašu un taimiņu mazuļu, stāsta zinātniskā institūta „BIOR” pakļautībā esošās zivju audzētavas „Pelči” vadītājs Valdis Plaudis.

Tagad  ir vaislas laiks, katru gadu laši sāk nārstot vienā laikā  - aptuveni no 22.oktobra, taču noķert vaislas mātes ir arvien grūtāk. „Pirmās zivis ar pirmajiem paliem upē ienāca jau augustā, pamatā taimiņi, mēs sākām ķert tikai septembrī, bet septembrī ir ļoti zems ūdens līmenis, ļoti silts šis gads. Zivis nemigrēja. Laši un taimiņi vienkārši sēdēja bedrēs un  gaidīja rudeni. Tagad ir liela straume, nāk lapas lejā, zvejniekiem ķibeles. Murds ielikts, bet laši neķeras,” stāsta zivkopis.

Pakāpeniski krītoties ūdens līmenim Ventā, šīs nedēļas beigās jau varētu noķert pirmās lašu mātes, no kurām tad arī izslauks ikrus lašu mazuļu audzēšanai. Runājot par pārmaiņām dabā, tās novērojis arī  Kuldīgas zivju inspektors Jānis Sprugevics - augsts ūdens līmenis nu jau ir kādus četrus gadus pēc kārtas. „Šobrīd ūdens līmenis ir augsts. Ūdens ir brūns. Tas nozīmē, ka zivis sāks aktīvāk upē migrēt. Pašlaik mazās upītes pie Ventas, kas ietek, jau ir pilnas ar lašveidīgajiem, pārsvarā taimiņiem. Gaidām, kad lielāka koncentrācija parādīsies, gaidām pirmos nārstus,” stāsta Sprugevics.

Zivju inspektori Ventu cītīgāk sāk pieskatīt jau septembrī. Līdz šim  izņemti  vairāki desmiti maluzvejnieku tīklu. Vienu murdu aizliegtā loma tīkotāji bija pamanījušies ielikt arī Ventas rumbā.

Jānis Sprugevics skaidro, kā lašiem palīdz augstais līmenis: „Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem ir tā, ka māte daba palīdz lašu sargāšanā. Iepriekš lašu nārsts sākās tad, kad līmenis bija zems un ūdens bija caurspīdīgs, dzidrs. Varēja redzēt no krasta kā lasis nārsto, arī maluzvejniekam viņu bija viegli noķert. Tagad pēdējos gadus sakrīt laiks, kad ūdens līmenis ceļas un paliek necaurspīdīgs, ar lašu nārstu sākumu, lasim vieglāk un drošāk nārstot. Klimata pārmaiņas mūsu darbā palīdz.”

Situācija Ventā kopš deviņdesmitajiem gadiem ir ievērojami uzlabojusies, uzskata zivju inspektors.

Mērķtiecīgi tiek pavairoti lašu mazuļi un apzinīgāk, paredzot tam nepieciešamos līdzekļus, tiek pieskatīta arī upe. Zinātnieki novērojuši, ka lašu skaits Ventā palielinājies.     

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti