No plkst. 12 līdz 15 Līgatnes dabas taku teritorijā esošajā dabas izglītības centrā "Pauguri" interesentiem būs iespēja izzināt lapsu dzīvesveidu un paradumus, kopā ar izglītības centra pārstāvjiem darbojoties radošajās darbnīcās un spēlēs. Zootehniķe un ilggadējā Līgatnes dabas taku darbiniece Velga Vītola dalīsies fotostāstos par Līgatnes rudajām lapsām.
Visi, kam uzvārdā ir kāda saistība ar lapsu, uzrādot personu apliecinošu dokumentu, šajā dienā Līgatnes dabas takas varēs apmeklēt bez maksas.
“Šeit mīt rudo lapsu ģimene, kuras pārstāvis Lapsis labprāt gozējas publikas uzmanības centrā un ar prieku izrāda savu rudo kažoku un kuplo asti. Pārējās lapsas ir mazliet kautrīgākas un vairāk pievērsušās saimnieciskiem jautājumiem, piemēram, alu rakšanai,” stāsta Līgatnes dabas taku vadītāja Inta Lange. Turklāt dabas taku teritoriju iecienījušas arī savvaļā mītošās rudās lapsas, kas vairs neslēpjas no apmeklētājiem un ļauj aplūkot savus krāšņos kažokus.
Pasākumu organizē Dabas aizsardzības pārvalde sadarbībā ar Līgatnes novada pašvaldības aģentūru "Līgatnes novada kultūras un tūrisma centrs".
Gaujas Nacionālā parka Līgatnes dabas takas izveidotas 1975.gadā mežainām gravām bagātā apvidū, lai iepazīstinātu apmeklētājus ar Latvijā dzīvojošo savvaļas dzīvnieku sugām, dabas daudzveidību un dabas aizsardzības nepieciešamību. Lai to īstenotu, Līgatnes dabas takās regulāri notiek izglītojoši pasākumi par Latvijā sastopamajiem savvaļas dzīvniekiem, dodot iespēju visiem interesentiem sīkāk iepazīt šo dzīvnieku bioloģiju, dzīvesveidu, uzvedību un nozīmi dabā, kā arī iepazīsties ar Līgatnes dabas takās dzīvojošiem konkrētās sugas pārstāvjiem.
Daži fakti par lapsām
- Rudā lapsa ir suņu dzimtas dzīvnieks, kas satopams gandrīz visos kontinentos – Eiropā, Āzijā, Ziemeļamerikā un no 19. gadsimta vidus arī Austrālijā. Latvijā lapsa ir parādījusies vēlajā pēcledus laikmetā, un vienmēr ir bijusi plaši izplatīta. Lapsa ir biežāk sastopamais plēsēju kārtas dzīvnieks Latvijā. Lapsu skaits ik gadus svārstās 10 000 – 12 000 īpatņu robežās. Rudā lapsa arī ir augumā vislielākā, salīdzinot ar citām lapsu sugām.
- Lapsa uzskatāma par vienu no inteliģentākajiem un viltīgākajiem dzīvniekiem pasaulē, jo tā prot lieliski pielāgoties mainīgiem vides apstākļiem un atrast dzīves vietu un barību tur, kur citi dzīvnieki nevar izdzīvot.
- Rudās lapsas ir visēdājas, un ēd visu, ko var atrast. Pamatbarība ir grauzēji – peles un strupastes, dažādi bezmugurkaulnieki, augļi un ogas. Lapsas barojas arī ar maitu, apdzīvotās vietās rakņājas atkritumos un ēd no pagalmos atstātām kaķu bļodiņām.
- Lapsas galvenokārt medī naktī, izmantojot dzirdi, redzi un ožu. Raksturīgs medību paņēmiens ir noķert upuri, veicot augstu palēcienu. Lapsa spēj pārlēkt līdz divus metrus augstiem šķēršļiem.
- Lapsas ir vienpatņi dzīvnieki, tomēr riesta laikā (februārī – martā) atrod sev pāri un veido ģimenes. Riesta laikā bieži vien var dzirdēt lapsu mātīšu saucienus – aprautus, griezīgus rējienus. Lapsu tēviņš ļoti rūpējas par ģimeni un piegādā barību. Maijā un jūnijā lapsu ģimenē piedzimst parasti 4 – 6 kucēni. Sākumā tie ir akli, acis atveras pēc apmēram divām nedēļām. Apmēram pusotra mēneša vecumā mazuļi sāk nākt ārā no alas un spēlēties alas priekšā. Jau trīs mēnešu vecumā mazuļi ir tik patstāvīgi, ka pilnībā atstāj dzimto alu. Rudenī lapsu ģimene izklīst, un jau pieaugušie mazuļi uzsāk patstāvīgu dzīvi. Tāpēc rudenī visbiežāk var novērot neuzmanīgas lapsas, kas klīst tuvu apdzīvotām vietām un nereti iznāk arī uz ceļiem.