Raiskuma aleju kopgarums ir 2,5 kilometri, un jau šobrīd 21 no šeit augošajiem kokiem sasniedzis dižkoka izmērus. Uz dižkokiem attiecas pēc būtības tādi paši noteikumi kā aizsargājamām alejām. Šeit aizsargājamās alejas statusu dabas pētnieki rekomendē noteikt visai alejai, kas vijas caur Raiskuma ciemu. Līdz ar ainavisku un kultūrvēsturisku nozīmi šajās alejās mīt retas un aizsargājamas bezmugurkaulnieku sugas. Lapkoku praulgrauzis, kas dzīvo senu koku dobumos, alejā un tās apkārtnē mīt 18 kokos, kas vienuvieniet Latvijā ir salīdzinoši daudz. Senākajos alejas kokos atrastas arī marmora rožvaboles, spožās skudras un vēl citas kukaiņu sugas, kas atrodamas tikai dabisko mežu biotopos.
“Ja jau šie kukaiņi šeit ir atrasti, tad, loģiski domājot, sanāk, ka to, ko mēs te darām un kopjam, mēs darām visu pareizi, ja jau reiz šie aizsargājamie kukaiņi te ir atrodami. Mēs arī negrasāmies neko mainīt. Vajadzība pēc tādas aizsargājamās alejas nemaz, manuprāt, nav," pauda Pārgaujas novada domes teritorijas plānotājs Ingvilds Krišjānis Baltpurviņš.
Alejai ir vairāk nekā 50 īpašnieku, un aizsargājamās teritorijas statuss uzliktu papildu pienākumus tās apsaimniekošanā. Regulāra koku vainagu kopšana radīs arī papildu izmaksas. “Kamēr alejai nav šāda īpaša statusa, arī mums no savas puses ir ļoti grūti piesaistīt kaut kādu finansējumu no malas, lai veiktu sakopšanu. Šo aleju var sakopt un tā var stāvēt vēl 20 gadus bez īpašiem kopšanas pasākumiem," norādīja Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gita Strode.
Tie koki, kas sasniegusi dižkoka izmērus, jau ir atzīmēti. Ja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija lems par aizsargājamās alejas statusa noteikšanu, tad līdzīgi apzīmējumi šeit par to vēstīs alejas sākumā un beigās.
