Ropažu dambis un slūžu sistēma ļauj kontrolēt, cik daudz ūdens tiek novirzīts HES kanālā un cik paliek Lielajā Juglas upē. Jo vairāk ūdens kanālā – jo lielāka peļņa HES īpašniekam. Tādēļ viņš ieinteresēts uz šo pusi novirzīt pēc iespējas vairāk ūdens, taču tas rada neērtības ne vien zivīm upē, bet arī cilvēkiem, kam jādzīvo pārplūduša kanāla malā.
Kanāla pārpludināšanas sekas visvairāk izjūt Krāču mājās, jo kanāls šeit tek caur sētsvidu. Dzīvojamā māja atrodas vienā krastā, saimniecības ēkas – otrā. Pa vidu – kanāls, kurš plešas arvien plašāks. Kopš HES izveides 2001. gadā ūdens jau pārņēmis 500 kvadrātmetrus zemes, izskalotas krasta tuvumā augušo koku saknes, tādēļ tos nesen nācies nozāģēt. Ģimene uzrunājusi gan pašvaldību, gan HES īpašnieku, gan Vides dienestu, bet bez rezultātiem.
"Nenotiek nekādas darbības. Netiek ne krasti stiprināti, ne palaists līmenis zemāk. Tas kanāls arvien vairāk graužas uz māju un šeit esošajām saimniecības mājām," rāda un stāsta Ropažu Krāču māju iedzīvotājs Jānis Olle. "Kad mamma stāda puķes katru pavasari, mēs pieberam šeit zemi, melnzemi gar kanālmalu. Bet visi krasti, viss iet iekšā. Tu ber, cik gribi, bet tas visu apēd."
Krasta eroziju vēl vairāk pastiprina fakts, ka HES darbības dēļ ūdens līmenis kanālā tiek strauji mainīts. Stundas laikā tas var pacelties vai nolaisties pat par metru.
Līdzīga situācija arī pie Anitas Jurikas mājas Rozīšos. Viņas zemi kanāls šķērso apmēram 600 metru garumā un, iebrūkot krastiem, tas laika gaitā paplašinājies par 3-4 metriem.
"Vislielākais tur tas līkums. Tur jau viņš tūlīt ar mūsu dīķi saies kopā. Tur jau vairs gandrīz ar traktoru nevar izbraukt," saka Rozīšu māju saimniece Anita Jurika. "Man tikai zaudējumus rada. Viņš noskalo tos krastus, 3-4 metrus noskalo. Es par to zemi tāpat nodokli maksāju. Par ko tad es tagad nodokli maksāju? Man jau nav tās zemes."
Gan Krāču, gan Rozīšu māju iemītnieki neiebilst pret HES darbību, taču vēlētos, lai energouzņēmējs vismaz atgriež kanālu sākotnējā stāvoklī un nostiprina krastus.
Tikmēr turpat blakus, Lielajā Juglā, vēl pirms dažām dienām bija vērojama pavasarim netipiska aina. Kā redzams, vietējo iedzīvotāju uzņemtajos fotoattēlos – zem Ropažu dambja upe gandrīz pilnībā izsīkusi. Vietējie uzskata – HES īpašnieks apzināti ierobežojis aizsprosta caurplūdi, lai vairāk ūdens piesaistītu savai elektrostacijai.
Ropažu HES darbojas kopš 2001. gada. To apsaimnieko uzņēmums “Hydoenergy Latvia”. Par tā īpašnieku pirms dažiem mēnešiem kļuvis kāds Ivans Bergmanis, kura vārds saistīts arī ar vairākām citām Latvijas mazajām hidroelektrostacijām. Uzņēmējs telefonsarunā skaidro, ka dambis bija aizdambējies tehnisku iemeslu dēļ. Savukārt kanālā ūdens līmenis esot normas robežās. Bergmanis gan atzīst, ka laika gaitā kanāls varētu būt mainījis savu gultni un paplašinājies. Krastu nostiprināšana, viņaprāt, būtu nesamērīgi dārgs process.
"Manā skatījumā, ja cilvēkam ir pushektārs un kanāls apēdis 100–200 kvadrātmetrus, es to varētu atrisināt. Teiksim, kompensēt vai izpirkt to zemi," norāda Ivans Bergmanis. "Esmu ar mieru risināt tos jautājumus, bet tikai saprāta robežās. Ne jau tā, ka cilvēki domā, ja kanāls tek, tad viņi ir gandrīz līdzīpašnieki un var saņemt peļņu. Tās taču muļķības. Es teicu – tad būvējiet paši tur HES. Kāpēc jūs neuzbūvējāt?"
Uzņēmuma “ Hydroenergy Latvia” līdzīpašnieks ir arī Ropažu novada dome, taču pat ar visu līdzīpašnieka statusu pašvaldība nespēj ietekmēt šī uzņēmuma darbu.
"Jā, pašvaldībai pieder aptuveni 20% kapitāldaļu. Mēs esam mazākuma daļu turētējs. Jau iepriekš bijušas sarunas par to, ka pašvaldība varētu atteikties no šīm daļām, jo mums nav nekādas iespējas ietekmēt elektrostacijas darbību un arī nekāda labuma pašvaldībai no šīs dalības HESā nav," uzsver Ropažu novada domes pārstāve Inga Koleča.
Valsts vides dienests (VVD) veicis pārbaudi Ropažos un secinājis, ka upe izžūst, jo dambim nav pietiekama ekoloģiskā caurplūduma. Tādēļ dienests uzdeva uzņēmējam caurplūdi atjaunot, kas arī esot izdarīts.
"Mēs devām šo uzdevumu viņam, un HES īpašnieks to arī veica. Šobrīd attiecībā uz šo jautājumu – viņš ir sakārtots!" norāda VVD Piesārņojuma kontroles daļas vadītājs Elmārs Jasinskis.
Arī LTV "Panorāma" pārliecinājās, ka ūdens līmenis Lielajā Juglā ir krietni augstāks nekā pirms nedēļas.
Vides dienests veicis pārbaudes arī kanālā, bet tur ūdens līmenis esot bijis normatīvajos aktos noteiktajās robežās, taču tuvākajā laikā dienests plāno veikt atkārtotas pārbaudes, piesaistot sertificētu hidromeliorācijas būvniecības ekspertu, lai noskaidrotu, kādus riskus rada kanāla krastu erozija.
