Zvejnieks un ZKS „Vecdaugava” direktors Uģis Tētiņš stāsta, ka viņam pie viesnīcas „Radisson SAS” un pretī Valsts prezidenta pilij stāv murdi, kas ir izēsti. „Roņu kādreiz bija krietni mazāk. Pēdējo gadu novērojumi rāda, ka viņi stingri ietekmē gan lomus, gan zvejas rīkus. Līdz ar to zvejniekiem rodas dažādas problēmas,” stāsta zvejnieks.
Roņi saplēš zvejnieku izliktos tīklus, apēd lomus un tiešā veidā patukšo zvejnieku maciņus. Apetīte roņiem laba, dienā viens ronis apēd vismaz sešus kilogramus zivju. Arī zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns apstiprina, ka roņu skaits ir pieaudzis. Tie gan ir jauni roņi, kuri šajā pavasarī piedzimuši Igaunijas mazajās saliņās.
Rīgas dome uzsver, ka tā neko nedarīs, lai padzītu roņus no Daugavas. „Katram biznesam ir savas pozitīvās un negatīvās puses un katrs bizness arī ar to mēģina tikt galā. (..) Un es nedomāju, ka šobrīd mums visu rīdzinieku nauda būtu jātērē roņu dzenāšanai, lai zvejniekiem būtu siltumnīcas apstākļi savā biznesā,” saka Rīgas domes Vides pārvaldes pārstāvis Askolds Kļaviņš.
Pretējās domās gan ir zvejnieks. „Mūsu, zvejnieku, domas, protams, ka jā. Tas varbūt neatbilst dzīvnieku aizstāvju domām, bet reāli ir tā, ka tiešām šis dzīvnieks nodara lielu skādi zvejniecībai,” viņš spriež.
Tiesa, tā kā Latvijai nav salu, kur roņi vairotos, valstij nav medību tiesību.
Tikmēr dziļāk galvaspilsētas ūdeņos turpina dzīvoties bebri. Lai tie nevairotos un nepostītu kanāla krastus, Rīgas domē šoruden pat ienācis priekšlikums tos sterilizēt. „Bebram tie dziedzeri veic ne tikai vairošanās funkciju, tur ir arī teritorijas iezīmēšanas funkcija. Viņa [dziedzeri] ne gluži kā kaķim ir viegli pieejamā vietā, bet dziļi vēderā ieauguši, tāpēc bebru sterilizācija noteikti nenotiks. Tā būtu vienkārši māžošanās un līdzekļu izšķērdēšana,” pret šādu ideju ir Kļaviņš.
Bebru lielo skaitu apliecina arī Rīgas zooloģiskajā dārzā. „Bebri ir savairojušies ļoti daudz un līdz ar to, protams, ka būs kaut kādi dzīvnieki, kas meklēs jaunas teritorijas, jaunas vietas, tostarp arī mēģinās ieviesties tepat Rīgas kanālā, un laba vieta tukša ilgi nestāv, tas nozīmē, ka, ja tos bebrus mēģinātu arī iznīcināt konkrētā vietā, tad pēc kāda laika viņi atkal ieviesīsies,” spriež Lielkalns.
Tādējādi šķiet, ka bebri un roņi varēs netraucēti turpināt savu dzīvi Latvijas galvaspilsētā.
