“Vajag nākt uz Zooloģisko dārzu nevis vasaras svelmē, kad dzīvnieki jau tā ir noguruši, bet laikā, kad cilvēku ir maz un tiešām dzīvnieki ar lielāku interesi skatās uz cilvēkiem! Patiesība jau ir tā, ka cilvēks nāk uz zoodārzu sevi atrādīt, nevis uz dzīvniekiem skatīties,” smej Līdaka.
Pandēmijas laiks ir piemērots brīdis, lai cilvēki iespējami daudz iemācītos būt dabā, svaigā gaisā: “Jo ilgāk esam dabā, jo vairāk ko redzam. Bet vairāk redzot, rodas lielāka interese! Savukārt, jo vairāk kas interesē, jo vairāk atkal uzzini, un tas ir kā apburtais loks! Vajag tikai sākt! Vajag sākt interesēties par dabu un kaut ko ieraudzīt,” uzsver Līdaka.
Rīgas Zooloģiskajā dārzā šoruden ienākušas vairākas jaunas sugas. Oktobrī dzīvnieku pulkam piepulcējās Grevi zebras, kas ir pasaulē retākā un apdraudētākā zebru suga. Savvaļā to ir palicis mazāk par trim tūkstošiem. Līdaka skaidroja, ka Grevi zebru skaits ir krietni par maz sugas normālai pastāvēšanai. Tāpat arī zoodārzu sākušas apdzīvot zilās aitas.
Vēl viens jaunums ir citā aplokā – ziemeļbriedis nesen pazaudējis ragus. Līdaka joko, ka vajadzētu pārzīmēt visas Ziemassvētku kartītes, kur ziemeļbrieži redzami ar ragiem, jo dabā no savas krāšņās rotas tie šķiras jau ziemas sākumā.
Lai arī apmeklētājiem var likties, ka dzīvnieki, īpaši bara dzīvnieki, cits no cita daudz neatšķiras, viņiem tāpat kā cilvēkiem ir savas unikālās pazīšanās zīmes. “Kad mēs ejam pēc identifikācijas kartes, tad atstājam savu pirksta nospiedumu. Tad, kad mums gribas atšķirt zebras, tad mēs uztaisām viņām dibena fotogrāfiju, jo divu vienādu dibenu zebrām nav! Zebrām dibens ir tāpat kā mums pirksts – pilnīgi unikāls un tāds, pēc kura tās var atšķirt,” stāsta Līdaka.
Publikācija sagatavota ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālo atbalstu.
