Aiz loga vakariņas ietur valabiji. Mazie kalitriksi ziņkārīgi skrien aplūkot tos, kuri atnākuši aplūkot viņus. Tie, kuri bija aktīvi dienā, dodas pie miera, bet citiem dzīvniekiem tieši otrādi – visa rosība sākas tikai tumsā. Lūšu ģimene atpūšas pēc dienas kņadas, nomaskējusies aiz celmiem. Amūras tīģeriene krēslā kļūs nemanāma, bet noteikti atnāks sasveicināties ar pašiem pacietīgākajiem apmeklētājiem.
"Mums ir interaktīva izstāde, cilvēki var salīdzināt savu izmēru pret dzīvnieku izmēriem. Visas alejas garumā var samēroties. Katru dienu varam vērot dzīvnieku barošanu no 18.15. Alpakas, pekari un ziemeļbrieži, ko nu katrs ēd," stāsta Rīgas zoodārza Mārketinga un biznesa attīstības nodaļas vadītājs Ansis Egle.
Zoodārza takas var staigāt līdz deviņiem vakarā. Sasildīties un sarīkot pikniku var pie ugunskura. Tomēr šogad zoodārza iemītnieku namiņi nav tik spoži izgaismoti kā iepriekšējos gados, jo ir lieli elektrības un apkures rēķini. Salīdzinot ar pagājušo gadu, izmaksas kāpušas par pusmiljonu eiro. Gada griezumā summa par elektrību un gāzes apkuri sasniegs 850 tūkstošus eiro. Tie ir 16% no zoodārza šī gada budžeta, kas ir 4,8 miljoni eiro. Pērn izdevumi par elektrību un siltumu veidoja 9% no budžeta – 350 tūkstošus eiro.
"Jau pērn bija indikācijas, ka šī situācija būs diezgan izaicinoša. Vairāk vai mazāk esam rēķinājušies ar negatīvo scenāriju.
Varu jūs nomierināt, neviens dzīvnieks nenosals. Neviens dzīvnieks badā nepaliks. Un neviens darbinieks savā darbavietā aukstumā nestrādās.
To esam ierēķinājuši," mierina Rīgas zoodārza valdes priekšsēdētājs Jānis Rudzītis.
Zoodārzs lūdzis valsts un pašvaldības pabalstu sadārdzinājuma kompensēšanai.
"Neesam saņēmuši ne apstiprinājumu, ne noraidījumu. Dzīvosim, redzēsim. Īstermiņā mēs tiekam galā. Protams, šī situācija var ietekmēt 2-3 gadu termiņā, ilgtermiņā, kad pietrūks finansējuma attīstības aktivitātēm,” norāda Rudzītis.
Samazināts āra apgaismojums. Katrai dzīvnieku mītnei pārskatīts arī temperatūras režīms, samazinot siltumu 1-2 grādu robežās. Arī darbinieki mainījuši savus paradumus. Tomēr ar to nepietiks. Kā ilgtermiņa risinājumu zoodārzs apsver iespēju pāriet uz alternatīviem enerģijas avotiem – salmiem un šķeldu. Bet tam vajadzēs lielus ieguldījumus.
