Ik pavasari aptuveni mēneša garumā jūrmalas piekrastē nonāk roņu mazuļi. Šopavasar DAP speciālisti saņēmuši teju pustūkstoti iedzīvotāju zvanu un elektroniskās vēstules par piekrastē novērotiem roņu mazuļiem. Lielākā daļa ziņotāju pauduši satraukumu par ronēnu drošību un veselību.
Iestādes inspektori un eksperti devušies vairākos desmitos apsekojumu, lai pieņemtu lēmumu, vai ronēns ir apdraudēts un transportējams aprūpei Rīgas zooloģiskajā dārzā. Lielāko daļa šajā gadā zoodārzā nonākušo ronēnu pārvesti mazā svara un brūču dēļ.
Ronēni atveseļosies un paaugsies zooloģiskajā dārzā, un tad tiem tiks gādātas jaunas mājas, norāda DAP.
Salīdzinājumam pērn no Rīgas zoodārzā nogādātajiem septiņiem Latvijas piekrastē nokļuvušiem roņu mazuļiem trīs devās uz Maskavas zoodārzu, divi pelēkie ronēni turpināja dzīvi Baltijas jūrā, viens pogainais ronēns devies uz Poliju.
DAP speciālisti atzīst, ka sabiedrībā kopumā izpratne par rīcību, atrodot ronēnu, ir uzlabojusies. Tāpat secināts, ka sākotnēji, visticamāk, veseliem roņiem pāri nodara bez saimnieka uzraudzības atstāti vai klaiņojoši suņi. Tāpēc nākamajos gados vairāk strādās, lai vērstu suņu saimnieku uzmanību šim apstāklim.
Vēl secināts, ka noderīga būtu informācija, kas populārākajās piekrastes pastaigu vietās vēstītu par “roņu mazuļu laiku” un labāko cilvēka rīcību, jo bieži cilvēki savas nezināšanas dēļ cenšas “palīdzēt” dzīviem, veseliem ronēniem, kuriem nav nepieciešama cilvēka iejaukšanās viņu dabiskajā procesā.