25 gadu laikā viņš neatceras citu reizi, kad zoodārzs būtu bijis slēgts apmeklētājiem ilgāk nekā dažas dienas. Šopavasar Covid-19 pandēmija zoodārza vārtus apmeklētājiem slēdza uz diviem mēnešiem, taču rosība zoodārzā tāpēc nebija mazāka: dzīvnieki jābaro, viņu mītnes jātīra, teritorija jātur kārtībā. Kasieres šajā laikā kļuva par lieliskām dārzniecēm, saka Greiziņš. Negūstot ienākumus par biļešu tirdzniecību, radās zaudējumi, ko Rīgas pagaidu administrācija neilgi pirms Jāņiem sedza no rezerves fonda.
Greiziņš stāsta, ka, salīdzinot ar pagājušā gada ieņēmumiem attiecīgajā periodā, šogad zaudējumi ārkārtas situācijas laikā bija apmēram 420 000 eiro.
“Taču mums bija jādzīvo un mēs paņēmām naudiņu, kas mums bija ieplānota septembrī un oktobrī. To mēs iztērējām, kamēr nebija ieņēmumu, un šo naudiņu tagad Rīgas domes pagaidu administrācija mums ir atmaksājusi, ko izmantos rudenī. Viss ir godīgi,” norāda vadītāja pienākumu izpildītājs.
Kopš 19. maija cilvēki var atkal nākt uz Rīgas zoodārzu, bet biļešu ieņēmumi aizvien ir salīdzinoši zemi. No 1. līdz 10. jūnijam ar biļetēm iegūti 45 000 eiro, salīdzinājumam pērn visā jūnijā – 296 000 eiro.
"Apmeklētāji nāk, bet, kā mums bija aizdomas, mazāk nekā pagājušajā gadā. Tomēr nāk, un paldies mūsu kaimiņiem no Igaunijas un Lietuvas. Citus gadus bija daudz ārvalstnieku, bet šogad viņu nav,” stāsta Greiziņš.
Lielus projektus Rīgas zoodārzā pašlaik neplāno. Turpinās iepirkuma procedūra Rīgas zoodārza Izglītības centra būvniecībai, atjauno vairākas pašlaik tukšas dzīvnieku mītnes vietas. Šovasar, kā plānots, no ārvalstīm Rīgas zoodārzā ieradīsies jauni iemītnieki. Kas tie būs, pagaidām ir noslēpums.
Uz jautājumu, vai pandēmijas dēļ apmeklētāju trūkums mainīja dzīvnieku uzvedību, zoodārza eksperts Māris Lielkalns atbild: "Protams, pirmais šoks dzīvniekiem bija 14. martā, kad zoodārzu slēdza. Līdz tam cilvēki ir nākuši, bijuši, un kur viņi piepeši visi ir palikuši? Tad dzīvnieki ātri pierada, ka viss ir kluss un mierīgs. Atlika man atnākt pie būriem, uz mani skatījās ar aizdomām: kas tu tāds esi, ko tu te vispār meklē.”
Dabas procesi zoodārzā neapstājās. Šopavasar mazuļi ir huzārpērtiķu, meža ziemeļbriežu un balto pūču ģimenēs.
Rosīgie huzārpērtiķīši pamanāmi tikai uz sekundi, ziemeļbriedēns paslēpies smiltīs priežu paēnī un nav redzams, bet balto pūču aplokā ieraugāmi gan vecāki, gan pieci pūkainie jaunuļi. Lielkalns teic: viņi ir Rīgas zoodārza šīs sezonas lielākais prieks un lepnums.
"Baltā pūce. Dzīvo ziemeļos, tur, kur tundra. Viņai pirmo reizi šajā gadā izšķīlušies mazuļi. Pieci! Viņi visi, arī pieaugot, viens otru pacieš, vienīgi lielākais, protams, gribēs lielāko kumosu. Pūču pārim pavisam naski jāstrādā, lai izbarotu piecus. Bet te, zoodārzā, mēs viņiem palīdzam,” stāsta Lielkalns.
Turpat līdzās Āfrikas savannas laukumā žirafēm pirmo reizi lielais aploks jādala ar dižantilopēm. Mēģinājums visus iemītniekus saradināt vienuviet sākts gluži nesen. Šobrīd atvērta ir teju visa Rīgas zoodārza ekspozīcija, izņemot vienu izstādi.
Lielkalnam arī ir vērtīgs ieteikums tiem, kuri zoodārzā vēlas ieraudzīt iespējami daudz rosības: "Uz zoodārzu ir jānāk nevis karstumā dienas vidū, bet agri no rīta. Tad dzīvnieki ir aktīvāki. Pa dienu viņi drīzāk kaut kur ēnā noslēpjas”.
Kā it visas nozares, arī Rīgas zoodārza ļaudis cer, ka rudenī nebūs otrais Covid-19 pandēmijas vilnis, jo tā cirstā pļauka varētu būt jau daudz sāpīgāka.
