Pēc cilvēku vecuma mērauklas lūsēni, kuri piedzima 27. maijā, sasnieguši 16 gadu vecumu un sāk gatavoties pieaugušo dzīvei. Jau apritējis vismaz mēnesis, kopš aizmirsta mātes piena garša un vecāki nu kategoriski nevēlas iesaistīties rotaļās ar jaunuļiem, kuri augumā vairs maz atšķiras no mātes, stāstīja Lielkalns.
Dabā šis ir vecums, kad lūsēni jau pilnvērtīgi palīdz mātei medībās un gatavojas kļūt patstāvīgi. Savukārt zoodārzā pusgada vecumā lūsēniem ir beigušās ne visai patīkamās tikšanās ar veterinārārstiem, lai veiktu visas nepieciešamās čipošanas un vakcinācijas procedūras, kas ir neizbēgamas, lai Eiropā apdraudētie dzīvnieki tiktu pilnvērtīgi ierakstīti starptautiskajā Eiropas lūšu ciltsgrāmatas (ESB) reģistrā.
Nebēdnīgo lūsēnu parādīšanās pasaulē šogad bija zināms pārsteigums, jo Rīgas zoodārza “veterāns” 10 gadus vecais lūsis Rubīns ar nepilnus 3 gadus veco lūsenīti Dadzi tika iepazīstināts tikai pagājušajā ziemā.
Daudzviet Eiropā Eirāzijas lūsis (Lynx lynx) un, tostarp tā Latvijā sastopamā pasuga ziemeļu lūsis (Lynx lynx lynx), savvaļā ir nopietni apdraudēta, un ir ļoti svarīgi to pilnvērtīgi saglabāt arī nebrīvē, tāpēc kopš 2002. gada visi dati par lūšiem zoodārzos un citur nebrīvē tiek apkopoti lūšu Eiropas ciltsgrāmatā.
Jaunizveidotajam Rīgas zoodārza lūšu pārim Eiropas zoodārzos nav radinieku, kas šī lūšu pāra iespējamos pēcnācējus padara īpaši vērtīgus Eiropas lūšu sugas saglabāšanas projekta ietvaros. Kopumā, 20 gadus piedaloties lūšu vairošanas programmā, Rīgā un Rīgas zoodārza filiālē “Cīruļi” dzimušie lūši nosūtīti uz zoodārziem Igaunijā, Lietuvā, Skotijā, Somijā, Spānijā, Ungārijā, Ukrainā un citur. Apdraudēto sugu saglabāšana nebrīvē ir visai komplicēts process, kura mērķis ir daudzviet izzūdošu dzīvnieku sugu ģenētiski pilnvērtīgu īpatņu kopuma saglabāšana nebrīvē.
