Teikai un Varim vēl nāk miegs, taču nāksies vien pievienoties tēvam un mātei rīta pastaigā. Varis ir lielāks, un tam sāk augt zvēru karaļa rota – krēpes. Teikai patīk pozēt apmeklētājiem aiz stikla.
"Visur nāk pirmā pārbaudīt, kas notiek. Aktīva. Nav bailīga. Puika labāk paskatās maliņā. Ja atnāk pārbaudīt māsa – labi, es arī tad pārbaudīšu," stāsta Tatjana Ivasenko.
Zoodārza Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko, kas zoodārzā rūpējas par lielajiem kaķiem, atzīst – gads bija sarežģīts un pārdzīvojumu pilns, jo lauvenei Cvangai šie ir pirmie mazuļi. Viņa tos ļoti agri sāka nest ārā no migas, un bija bažas, kā vecāki tiks galā ar pienākumiem un stresu. Piedzima pieci, bet trīs bija par vārgu, lai izdzīvotu. Pirmajās nedēļās kopēji abus lauvēnus uzmanīja arī naktīs.
"Tas ir gandarījums, jo, lai izaudzinātu tik lielu dzīvnieku, diezgan grūti – vitamīni, vakcinācija, barība, lai visu sabalansētu, aprēķinātu," skaidro Ivasenko. "Bērni, protams, skraida, kaut ko izmežģī, kaut ko sasit. Visādi bija. Vecāki arī sastrīdas, šitie pa vidu maisās. Viņi dabū no tēta vai mammas. Kā lielā ģimenē. Spēlēšanās, tur jau ir viss pamats, visi instinkti – kā ķert, kā skriet, kā medīt."
Un par medību mācību objektu kalpo lauvu tēvs Kali.
"Bērni ar tēti dara visu, ko grib. Spēlējas, skrien, skrāpējas un lec mugurā, tāpēc viss saskrāpēts. Viņš cieš un uztver – nu labi, labi, jūs izaugsiet, tad mēs parunāsim. Tagad viss atļauts," turpina Tatjana.
Ko lauvas dara tad, kad nav redzamas ārā pastaigu laukumā? To drīzumā ikviens interesents varēs uzzināt, vērojot saimi attālināti. Sadarbībā ar Vides aizsardzības fondu tiek ierīkotas tiešraides kameras.
"Bieži vien dienā ir karsts, un tad lauvas diezgan daudz guļ. Tāpēc nakts, krēsla un tumsiņa ir interesants laiks arī lauvu dzīvē," atklāj Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Svinot Teikas un Vara dzimšanas dienu, ikviens var uzsaukt lauvēniem arī svētku pusdienas, ziedojot 20 eiro. Šāda summa ik dienas tiek iztērēta lauvēnu barošanai.
