Pa nakti uzkrāta enerģija un spēks, tāpēc rīts lauvu mājā sākās ar sportošanu. Lauvenei Cvangai iepatikusies dzeltenā ādas bumba.
"Fizkultūra ir vajadzīga arī lauvām. Mēģinām viņas izklaidēt, lai paskraida, paspēlējās. Lauva kustībā var parādīt, kādi ir muskuļi, ko spēj, cik tālu lec, kādi zobi. Visu var ieraudzīt," stāstīja Rīgas zoodārza Zīdītāju nodaļas vadītāja Tatjana Ivasenko.
Sagādājot šādas izklaides dzīvniekiem, zoodārzs cenšas dažādot to ikdienu, kas ir daudz vienmuļāka nekā dabā.
"Dzīvniekiem zoodārza lielākā problēma ir liekais svars un kustību trūkums. Viņi dzīvo ļoti vienkārši. Ir nolikta barība priekšā, un viņi apēd.
Dabā viņi meklē ļoti ilgstoši šo barību, tērē spēkus, iegūst sportiskas formas, un viņiem nav bīstama liekā svara problēma," skaidroja Rīgas zoodārza direktors Ingmārs Līdaka.
Kamēr Cvanga dzenā bumbu, lauvu karalis Kali apstaigā spēles laukumu. "Tēviņš parasti novēro maliņā, lai meitene izspēlējas, un pēc tam viņš varbūt piebiedrosies, atkarībā no garastāvokļa," klāstīja Ivasenko.
Apaļo formu bumba saglabā vien kādas divas minūtes. Taču, arī saplakusi, tā vēl ilgu laiku der rotaļām. Tā ir mīksta, var ņemt mutē, kost un nēsāt.
Tāpēc plastmasas un gumijas bumbas lauvu izklaidei neder. Ar asām plastmasas atlūzām dzīvnieki var savainoties. Tāpēc zoodārzs aicina ziedot ādas bumbas. Ja bumbu būs daudz, lauvas padalīsies ar lūšiem un tīģeriem.
"Kad lauvene spēlējas ar bumbu, tēviņš kļūst greizsirdīgs uz bumbu, jo viņa ir pievērsusi uzmanību bumbai un nevis viņam. Un tur nu vīrieša pašapziņa kādreiz neiztur," piebilda Līdaka.
Tad abi lauvas dodas aiz uzkalniņa izrunāties zem četrām acīm. Šis ir gados jauns pāris, un zoodārza darbinieki gaida un cer, ka rotaļas reiz beigsies ar mazu lauvēnu nākšanu pasaulē.
