Rīgas zoodārza apmeklētāji joprojām patvaļīgi baro dzīvniekus ar savu pārtiku

Rīgas Zooloģiskā dārza apmeklētāji joprojām patvaļīgi baro dzīvniekus ar līdzpaņemto pārtiku. Zoodārzā informē, ka tas bojā ne tikai zvēru iekšējos orgānus, bet arī ierasto sadzīvi. Visbiežāk baro zināmākos dzīvniekus, piemēram, briežus un kazas. Ar laiku cilvēki kļūstot izglītotāki, bet problēma joprojām pastāv. Zoodārzā uzskata, ka vienīgais risinājums ir apmeklētāju izglītošana, un tas jau tiek darīts.  

ĪSUMĀ:

  • Rīgas zoodārza apmeklētāji joprojām patvaļīgi baro dzīvniekus.
  • Pēdējos gados apmeklētāji gan kļuvuši prātīgāki.
  • Pie ziemeļbriežu aploka cilvēki pat iestaigājuši taciņu, lai tiktu tuvāk žogam.
  • Vislielākā bēda - dzīvnieki maina uzvedību, ja apmeklētāji tos baro.
  • Našķi ļoti negatīvi ietekmē arī iekšējo orgānu stāvokli.
  • Visbiežāk baro saprotamākos dzīvniekus, kuru ēšanas paradumi ir aptuveni zināmi. 
  • Pāvi arī tiek baroti, bet tie staigā pa visu zoodārzu un izprasa našķus.
  • Par pāvu barošanu Līdaka apmeklētājiem pat īsti nepārmet.
  • Zoodārzs tomēr satraukts par dažu apmeklētāju uzvedību, kas dzīvniekus biedē.
  • Līdaka: Vienīgais risinājums ir cilvēkus izglītot, ko zoodārzs jau piedāvā.

„Milzu rezonanse bija pirms kāda pusotra gada, kad apmeklētāju pārbarošanas dēļ mira mazais ziemeļbriedēns,” atgādināja  Rīgas Zooloģiskā dārza valdes priekšsēdētājs Ingmārs Līdaka.

Rīgas Zoodārza apmeklētāji joprojām patvaļīgi baro dzīvniekus ar savu pārtikuPaula Dēvica

    Lai gan pēdējos gados apmeklētāji kļuvuši prātīgāki, joprojām samērā bieži Zooloģiskā dārza dzīvnieki tiek baroti ar līdzpaņemto pārtiku – piemēram, bulciņām.

    Pie ziemeļbriežu aploka cilvēki pat iestaigājuši taciņu, lai tiktu tuvāk žogam.

    “Viens no indikatoriem ir šī vieta, kur ļoti labprāt mēs redzētu augam rododendrus. Bet tie rododendri tur neaug, tāpēc ka cilvēkiem šī vietiņa ir ļoti tīkama, lai mēģinātu pielavīties pie ziemeļbriežiem un droši vien kaut ko piedāvātu,” stāstīja Līdaka.

     

    Vislielākā bēda esot tas, ka dzīvnieki maina uzvedību, ja apmeklētāji tos baro.

    Nav noslēpums, ka viņiem garšo cilvēku sarūpētās bulciņas, tāpēc dzīvnieki sāk pavadīt laiku pie žoga.

     “Mēs vairs neredzam, kā normāli tie dzīvnieki savā starpā attiecības kārto, kā viņi normāli ēd, kā viņi skrien, kā viņi viens ar otru amizieri dzen. Bet mēs redzam to dzīvnieku, kurš, piebāzis degunu pie žoga, vienkārši stulbi blenž.

    Šī uzvedības maiņa ir ļoti slikta, lai dzīvnieks dzīvotu garu mūžu,” norādīja Līdaka.

    Zoodārza vadītājs stāstīja, ka našķi ļoti negatīvi ietekmē arī iekšējo orgānu stāvokli. Pirms četriem gadiem viņsaulē devies arī brūnais lācis ar pilnībā sabojātām aknām tieši pārbarošanas dēļ.

    Visbiežāk apmeklētāji baro, Līdakas vārdiem sakot, saprotamākos dzīvniekus. Ziemeļbriežus, baltpurna briežus, lamas, kalnu kazas – dzīvniekus, kuru ēšanas paradumi cilvēkiem ir aptuveni zināmi. 

    “Pāvi arī tiek baroti, bet viņi paši ir vainīgi. Pāvi mums staigā pa visu Zooloģisko dārzu. Un tur, kur ir kafejnīciņas, viņi vienmēr ir klāt. Staigā apkārt un ar badainām sejām skatās uz tiem cilvēkiem, kas ēd garšīgu bulciņu. Nu tad viņiem droši vien arī tiek pa kādam gabaliņam.

    Šeit man pat negribētos apmeklētājiem neko pārmest, jo tas kārdinājums ir tik liels. Es ļoti lūdzu to nedarīt, bet es nepārmetīšu, ja cilvēks „pakļausies dresūrai”,” atzina Līdaka.

    Cik gadījumos dzīvniekiem bijušas veselības problēmas apmeklētāju barošanas dēļ, to nevar precīzi pateikt. Bet par vairākiem gadījumiem pēdējo desmit gadu laikā zoodārza vadītājs ir pārliecināts – ziemeļbriežu mazulis, divi kazlēni lauku sētā un ēzelītis. Savulaik aizsaulē devies arī ar monētām pārbarots ronis.

    Pie ēkas, kur mājo vairākas žirafes, aploks ir iekārtots stāvu zemāk, tā, lai apmeklētāji būtu žirafes galvas augstumā. Arī dzīvnieku kopēja Madara Keita Brauna ir satraukta par apmeklētāju paradumiem.

    “Reizēm ir situācijas, kad cilvēki dauza pa stikliem un mēģina tos dzīvniekus barot. Varbūt viņi vēl labu tiem dzīvniekiem. Tajā pašā laikā visur tiek runāts par to, ka tas tiešām viņiem stipri kaitē un ir bijuši gadījumi, kad dzīvnieki no tā ir cietuši. Man personīgi tā ir vislielākā sāpe, jo es par viņiem esmu atbildīga brīdī, kad es par viņiem rūpējos. Un, ja kādam kaut kas slikts notiks, es vainošu sevi,” stāstīja Keita.

    Viņa gan uzteic tos apmeklētājus, kas mierīgi vēro dzīvniekus un uzdot dažādus jautājumus, izrādot savu interesi.

    Viņa stāstīja, ka žirafes no zemes neēd. Turklāt, tīrot boksus, var atrast pat pudeļu korķus un stiklus, kas dzīvniekus var stipri savainot. Arī Ingmārs Līdaka ir satraukts par dažu apmeklētāju uzvedību.

    “Dzīvnieki bija tikko izlaisti ārā šeit. Mēs paši apkārt stāvējām, skatījāmies no visām pusēm, vai nav kāds brīdis, kad ir jāsāk domāt par viņu drošību. Un pēkšņi parādās ģimene, un bērns sāk rībināt laipu. Un vecāki neko. Tas ir brīdis, kad kādreiz rodas piktums pret apmeklētāju. Jo kādreiz vajag paskatīties, kā tie dzīvnieki uzvedas.

    Zebrām ir galvas augšā, antilopes spiežas stūrītī. Tur pat ne dzīvnieku pazinējs jau redz, ka viņas ir sabijušās,” stāstīja Līdaka.

    Zoodārza vadītājs uzsvēra, ka tā ir tikai daļa apmeklētāju. Un cilvēki kļūst arvien uzmanīgāki. Viņš uzskata, ka vienīgais risinājums ir cilvēkus izglītot. Un to zoodārzs jau piedāvā.

    Bez atgādinājumiem par to, ko nedrīkst darīt, vasarās tiek rīkota publiskā barošana. Tad cilvēkiem pastāsta, ko un kā dzīvnieki ēd un kā viņi dzīvo. Nekādas īpašas sankcijas zoodārzā neplāno ieviest.

    Rīgas Zooloģiskajā dārzā dzīvo vismaz 4000 dzīvnieku.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti