Uz aizdomu pamata pārbaudes nedrīkst veikt
Raidījums "Vides fakti" norādīja, ka Dreiliņupītē nesen tika konstatēts, ka caur lietus notekūdeņu sistēmu tajā nonācis piesārņojums, bet visbiežāk kanalizācijas novadīšanu konstatē Bišumuižas grāvī un Strazdupītē.
Valsts vides dienesta pārstāvis sacīja, ka mēnesī nākas saņemt vienu līdz divus ziņojumus, kas attiecas uz Lielrīgas reģionālo pārvaldi. Kaut arī sods par kanalizācijas notekūdeņu novadīšanu vidē ir no 350–2900 eiro, tas neattur cilvēkus riskēt. Rīgā ir 15 465 īpašumi ar decentralizēto kanalizācijas sistēmu. Apmēram 4000 māju nav iespējas pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai, taču citi to nedara, jo izbūve ir dārga – aptuveni 2–5 tūkstoši eiro. Ja vidēji viena mājsaimniecība mēnesī patērē 4m3 ūdens un tai nav pieslēguma pie centralizētās kanalizācijas sistēmas, kā arī nav uzstādīta bioloģiskā attīrīšanas iekārta, tad katru mēnesi sadzīves notekūdeņu tvertne ir jāiztukšo un asenizācijas pakalpojumi mēnesī izmaksā aptuveni 50 eiro. Tieši šī iemesla dēļ nereti notekūdeņi tiek novadīti vidē.
Viens no uzskatāmajiem piesārņojuma piemēriem ir Strazdupīte, kurā saskatāmas tipiskas sadzīves notekūdeņu nogulsnes. “Tas nozīmē, ka te tiek izvadīta kanalizācija. Šis ir lietus notekūdeņu pilsētas izvads, kas savāc lietus notekūdeņus no Murjāņu ielas apkaimes, tajā skaitā no Tramplīna, Bobsleja un Slēpotāju ielām.
Mēs redzam, ka kaut kur ir kāds nelegāls pieslēgums, caur kuru lietus notekūdeņu sistēmā tiek ievadīta sadzīves kanalizācija. Par to liecina blāvi pelēcīgas nogulsnes,” norādīja Rīgas Domes Mājokļu un vides departamenta Ūdens resursu un meliorācijas nodaļas vadītājs Jānis Švinskis.
Konkrētajā vietā tuvējām mājām nav iespējams pieslēgties centralizētajai kanalizācijas sistēmai un problēmas ar šo vietu ir zināmas jau sen.
“Tīri teorētiski būtu jāiet katrā īpašumā, jālūdz atļauja apsekot viņu sistēmu un jāveic rakums apkārt izsmēlējkrājtvertnei, lai redzētu, vai tur nav izveidots izvads. Man grūti iedomāties, kur būs iespējams saņemt šādu atļauju, lai bez pierādījumiem veiktu izrakumus privātīpašumā. Uz aizdomu pamata to nevar darīt! Ir jābūt konkrētiem pierādījumiem, ka no konkrētā īpašuma nāk noplūde,” skaidroja Švinskis. Savukārt lietus notekūdeņu izvadu nevar vienkārši aiztaisīt, jo tad applūdīs tuvējā apkārtne. Lai atklātu vainīgo, šajā vietā veic cauruļvada video inspekciju.
2022. gadā situācijai būtu jāmainās
Vairāku gadu garumā Strazdupītē tiek novadīta kanalizācija, taču pieķert un sodīt vainīgo ir gaužām sarežģīti. 2022. gadā situācijai būtu jāmainās, jo par tiem, kuriem nav centralizētā kanalizācijas sistēma, būtu jābūt ievadītai informācijai speciālā reģistrā. Mērķis ir panākt, ka sadzīves notekūdeņi netiek novadīti vidē un būtu kontroles mehānisms. Tiem, kuriem nav centralizētās kanalizācijas sistēmas, turpmāk būs jāievēro vairākas lietas.
“Pilsētās un ciemos līdz šī gada beigām tai iekārtai, kas ir, būtu jābūt piereģistrētai pašvaldībā, visas pašvaldības reģistrus ir izveidojušas. Ja jums ir mājās tvertne savākšanai, kas neattīra, tad ir jāpārliecinās, ka tvertne ir hermētiska, ka no tās nekas nenoplūst.
Ja ierodas pārbaude no pašvaldības vai pašvaldības pilnvarotās iestādes, ir jāvar pierādīt, ka jūs notekūdeņus izvedat, bet, ja ir attīrīšanas iekārta, tad ir vismaz reizi gadā jābūt veiktai apkopei un atkal jūsu rīcībā ir jābūt dokumentam, kas apliecina, ka šāda apkope ir veikta,” skaidroja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Ūdens resursu nodaļas vadītāja Iveta Teibe.
Katra pašvaldība individuāli var noteikt notekūdeņu izvešanas biežumu, ņemot vērā, cik liela ir tvertne un cik cilvēku dzīvo konkrētajā mājā. Šobrīd Rīgā no visiem īpašumiem ar decentralizētajām kanalizācijas sistēmām ir reģistrējušies vien 11% īpašnieku, un jau no nākamā gada sākuma tiem, kuri nebūs reģistrējušies, varēs piemērot naudas sodu – fiziskām personām līdz 70, bet juridiskām līdz 280 eiro.
Rakstu sēriju līdzfinansē:
