4. studija

Smird kā viduslaikos: rīdzinieki sāk cīņu ar čurātājiem

4. studija

4. studija

Kāpēc no Rīgas jāizved pilnīgis visas lapas?

Rīga vēlas savākt katru rudens lapu; arborists iesaka neuzspiest pārāk mākslīgu vidi

Rīgas pašvaldība uzskata, ka pilsētā ir jāsavāc visas rudens lapas, un pieņem tās no iedzīvotājiem un nodod Getliņu poligonā, kur rudens lapas ražo elektrību. Bet arborists Edgars Neilands gan uzskata, ka savākt katru lapiņu nemaz nav tas videi draudzīgākais risinājums.

Arborists iesaka neaizrauties ar sterilu un superkontrolētu vidi

Arborists Edgars Neilands klāstīja, ka “mēs varam dzīvot pilnīgi sterilā vidē, kur mēs visu savācam un daba tiek superkontrolēta”, un mēs varam neko nekontrolēt, “un ir brikšņi”.

Viņa ieteikums būtu pilsētā uzturēt līdzsvaru – “tas 50:50 jeb pa vidu turēties skalai, būtu tas mans rekomendējums”.

“Puse teritorijas mums ir daba, kur zāle var augt gara, lapas viņā saķeras, vējš viņas neizdzen ārā, un aug arī krūmi, un ir tāds mežonīgais, un otra daļa ir, kur mēs tīram, pļaujam, un ir tāda kontrolēta daba,” savu redzējumu ieskicēja Neilands.

Taču pašvaldība uzskata, ka Rīgā visām lapām noteikti jābūt savāktām.

Pilsētas izpilddirektors Juris Radzevičs raidījumam pastāstīja, ka pērn no iedzīvotājiem savāktas 800 tonnas lapu. “Pa šīm brīvdienām mēs esam savākuši 300 tonnas lapu,” viņš piebilda.

“Vējš jau nezina teritoriju robežas, un tad tās lapas ceļo visapkārt, tāpat kā jebkuri atkritumi, un tas tomēr nebūtu pieņemami kopumā,” sacīja izpilddirektors.

Arborists Neilands gan tam nepiekrīt, piemēram,  “Minhenes centrā puse no parka ir mežonīgā daba, kur lapas tiek nopūstas tikai no celiņiem nost, un netiek arī pļauta zāle; tā ir vieta, kur ir koki, krūmi un ir zona dabas daudzveidībai”.

“Neviens koks, neviena puķe, kura dabā ir augusi, neviens viņai nav vācis ne lakstus nost rudenī, ne arī lapas grābis nost. Augiem, lai pārziemotu, tiem pašiem kokiem savas lapas vajag, lai viņi pārziemotu, lai kailsals netraumētu kokiem saknes. Bieži vien mēs domājam, kāpēc koki ir aizgājuši bojā, bet tas ir tāpēc, ka mēs viņiem to mākslīgo vidi pārāk daudz uzspiežam,” sacīja arborists.

Getliņos no rudens lapām ražo elektrību

Rīdzinieki 28 vietās var bez maksas nodot sagrābtās lapas, bet pašvaldībai, lai nodotu vienu tonnu lapu Getliņu poligonā, jāmaksā 5 eiro. Klāt nāk citi izdevumi - tehnika, benzīns, darbaspēks, un šī summa pieaug līdz pat 20 eiro par tonnu.  

Rudens lapas ir bioloģiskais atkritums, un Getliņu poligonā no šīm lapām tiek iegūta elektrība.

“Getliņi Eko” atkritumu apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Rūdolfs Kalējs stāstīja, ka lapas poligonā labprāt pieņem biogāzes ražošanai.

Atkritumu kalnu audzē uz augšu pa slāņiem, un uz katra slāņa tiek ieraktas gāzes savākšanas caurules, tad nākamais slānis virsū, “pēc mēnešiem trim, četriem, pieciem jau no iepriekšējā līmeņa var savākt gāzi”, stāstīja Kalējs.

“Aiziet viss uz energobloku, iekšdedzes dzinēji griež ģeneratorus, ģeneratori ražo elektrību,” stāstīja Kalējs.

Šāda bioreaktora darbības cikls ir aptuveni 15 gadi, pēc tam notiek rekultivācija - visu norok, pārsijāja, nodala un izmanto materiālu otrreiz, un arī plastmasas maisi tiks pārstrādāti.

Savukārt pašvaldība aptuveni 10% lapu nevis ved uz poligonu, bet kompostē.

“Privātā dārzā, katrā latviešu sētā vai privātmājā es gribētu redzēt vietu, kur jums ir komposts, jo lapu komposts ir labākais komposts. Vai tas ir kubikmetrs vai puskubikmetrs, tā ir trūdvielām bagāta augsne, un nevediet viņu prom, jūs apzogat sevi,” ieteica arborists Neilands.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Populārākie
Interesanti