Tehniskā sāls kā ielu pretslīdes materiāls izkausē sniegu un ledu, tādējādi pārvietoties pilsētā kļūst ērtāk, taču sāls atstāj negatīvas pēdas, piemēram, bojājot apģērbu, apavus, arī metālu, betonu un kaitējot arī augiem.
Rīgas domes Satiksmes departamenta direktora pienākumu izpildītājs Jānis Vaivods pastāstīja, ka citas ķīmiskās vielas ir dārgākas un ar nepatīkamiem blakusefektiem, bet lietot granīta šķembas tehniski nav iespējams.
"Piemēram, kalcija magnija acetāts, kas pēc īpašībām ir līdzīga viela sālij, tomēr pretslīdes efektivitāte samazinās jau pie mīnus pieciem grādiem, pasliktina gaisa kvalitāti. Šī viela ir 8-12 reizes dārgāka par sāli,” teica Vaivods.
Līdz pat 14 reizēm dārgāks ir arī nātrija formiāts, kas pasliktina gaisu, un līdz četrām reizēm vērtīgākas ir granīta šķembas, ko gan Rīgā nevar izmantot, jo lietus notekūdeņu sistēma tām nav paredzēta. Vaivods norādīja, ka pašvaldība sāls negatīvās sekas apzinās, tāpēc to kaisa pārsvarā tikai ielās, kur ir intensīva satiksme un kur kursē sabiedriskais transports. Mazākas nozīmes un rajona ielas gandrīz nekaisa.
„Nātrija hlorīds [maisījumā] nedrīkst pārsniegt 4%. Mitrināšanai izmantojams arī nātrija hlorīda, kalcija hlorīda šķīdums, kur attiecīgi 30% var būt šis kalcija hlorīds,” paskaidroja Vaivods.
Satiksmes eksperts Oskars Irbītis norādīja, ka,
salīdzinājumā ar sāli, kalcija hlorīds ir videi, cilvēkiem un transportlīdzekļiem mazāk kaitīgs.
Savukārt, runājot par sālij alternatīviem materiāliem, eksperts uzskata, ka atsevišķās ielās tos tomēr varētu izmantot.
„Priecē, ka maisījumā aizvien vairāk ir parādījies kalcija hlorīds, jo kalcija hlorīds ir tas savienojums, kas novērš putekļus,” sacīja Irbītis. „Vietās, kur nav ierīkota lietus ūdens noteku kanalizācija, tur mēs, piemēram, varētu izmantot granīta šķembas. Un, protams, būtu ļoti labi, ja mēs uzlabotu prognozēšanas iespējas. Kaut kad vienu brīdi bija ieviesta ceļu preventīva kaisīšana. Beigu beigās mēs šaušalīgi daudzumu sāls uzbērām uz ceļa. Tas bija pilnīgi nepamatoti. Daudzos gadījumos slideno virsmu mēs varētu dabūt nost tikai ar tīrītāju mašīnām.”
Latvijas Radio jau iepriekš vēstīja, ka
Rīgas domes nolīgtie ceļu uzturētāji šai sezonai ir sagatavojuši ap 17 tūkstošiem tonnu sāls un tas ir vismaz par tūkstoti tonnu mazāk nekā iepriekšējā sezonā.
Taču tas tik un tā ir ievērojams sāls daudzums, uzskata Rīgas Stradiņa universitātes profesors Ivars Vanadziņš norādot, ka sāls var negatīvi ietekmēt cilvēka veselību.
„Sausajos ziemas brīžos, kad ir smukas, saulainas dienas, vai pavasarī, kad sāk griezties putekļu mākoņi, tad tā melnā bīstamība ir tajā brīdī, jo tas [sāls] kļūst par lielā putekļu piesārņojuma masas daļu," stāstīja Vanadziņš. "No Rīgas iedzīvotāju veselības viedokļa tā, šķiet, būtu galvenā problēma. Ja mēs pavasarī ieelpojam, un jutīgāks cilvēks dabū plaušu slimības paasinājumu vai kādu astmas lēkmi, nevar jau precīzi pateikt, vai tas ir no nodilušas riepas, sāls uz ielas, kvēpu daļiņas vai no kaut kā cita.”
Lai mazinātu risku, Vanadziņš aicina pašvaldību putekļus vākt aktīvāk.
