4. studija

Ceturtā studija

4. studija

Vai autovadītājs pelnījis sodu, jo paļāvies uz sabojātu ceļa apzīmējumu?

Vai putniem ir tiesības padarīt cilvēku dzīvi pilsētā neciešamu?

Rīdziniekiem kaijas traucē gulēt; Eiropā tās ir aizsargājamas

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 1 gada.

Kaut arī rīdziniekiem kaiju klaigu radītais troksnis reizēm traucē gulēt, Eiropā sudrabkaija vietām ir pat aizsargājams putns, jo to skaits sarūk. Latvija un Īrija ir vienīgās valstis, kur šo kaiju kļūst arvien vairāk, pavēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "4. studija".

Rīdziniece Inguna, kurai apnikušas mūžīgās kaiju klaigas, skaidroja: "Es dzīvoju Ziepniekkalnā, kur kaijas dzīvo un perē uz deviņstāvu māju plakanajiem jumtiem – kā visos mikrorajonos. Tās paaudzēm pārtiek no atkritumiem vai no tā, ko neapzinīgi cilvēki izmet pa logu." Sieviete satraucas par to, ka ir neizturami atrasties dzīvoklī pie aizvērtiem logiem jebkurā gadalaikā, jo pretējā gadījumā dzird kaiju klaigas. 

"Sākot ar maiju, ap trijiem naktī logi jāaizver, jo citādāk no kaiju klaigām nav iespējams gulēt. Uz darbu aizejam neizgulējušies, rodas veselības problēmas, darba produktivitāte krītas," savu viedokli pauda Inguna. 

"Kaijas ir ļoti sabiedrisks putns, es nevaru pateikt, ar kādu mērķi viņa katru saucienu izdod, bet tas ir komunikācijas veids savstarpēji gan pieaugušajiem putniem, gan arī sazinoties ar mazuļiem, tāpēc viņas ligzdošanas laikā, ja viņas ligzdo, ir trokšņainas," paskaidroja DAP Dabas aizsardzības departamenta Monitoringa un plānojumu nodaļas vadošā eksperte Sintija Martinsone.

"Kaijas, kas ligzdo uz Rīgas jumtiem, visbiežāk, ir sudrabkaijas. Pie mums tās ir diezgan parasts un plaši izplatīts putns. Ārpus pilsētām tās ligzdo lielajos ezeros, zivju dīķos, arī purva ezeriņos, uz kādām slīkšņām, uz zemes, uz saliņām. Pēdējā laikā sudrabkaijas ir pielāgojušās arī dzīvei pilsētās, patiešām vairāk pēdējos gados sākušas ligzdot pilsētās uz plakanajiem māju jumtiem," skaidroja speciāliste. 

Plakanie māju jumti kaijām šķiet pietiekoši drošas ligzdošanas vietas, kas atgādina lielas salas pilsētvidē. Savulaik iedzīvotāji pat vākuši parakstus pret kaiju ligzdošanu uz Rīgas jumtiem. 

"Sudrabkaijas sāk ligzdot apmēram aprīļa sākumā, un aprīļa vidū sāk dēt olas. No jūnija sākuma viņām var būt mazuļi. Mazuļi – nelidojoši mazuļi –, kurus viņas vēl pieskata, var būt līdz pat augusta sākumam, un šajā laikā sudrabkaijas ir diezgan skaļas, jo sazinās savā starpā, sazinās ar mazuļiem," pastāstīja Martinsone. "Pēc tam, kad mazuļi jau lido, kaijas vairs nav piesaistītas konkrētai ligzdošanas vietai un pamet šīs "mājas" un lido uz barošanas vietām kaut kur uz piejūras ezeriem, pie jūras, protams, arī atkritumu izgāztuvēs."

Piejūras pilsētā Ventspilī kaiju ir maz, bet Rīgā, kur jūra nav tik tuvu, to vasaras sezonā ir daudz. "Rīgā viņu ir patiešām ļoti daudz, Ventspilī ir varbūt mazāk, bet, kāpēc tā ir, grūti pateikt.

Rīgā kā lielā pilsētā tomēr vairāk pieejami atkritumi, jo pilsētā kaijas lielā mērā pārtiek tieši no atkritumiem."

Sudrabkaija pie mums ir sastopama visu gadu, jo ir daļējs migrants – daļa pārceļas uz dienvidiem, uz Centrāleiropu, daļa paliek ziemot Latvijā, kur labākas barības iespējas. "Cilvēki uzskata, ka sudrabkaijas ir ļoti traucējošas un pilsētā viņas vajadzētu kaut kā iznīdēt, izdzīt no turienes, bet situācija ar šo sugu Eiropā nemaz nav tik laba.

Pie mums Latvijā sudrabkaiju populācijas lielums palielinās, bet Eiropā kopumā šīs sugas populācija samazinās un sudrabkaijas pat ir iekļautas apdraudēto sugu sarakstā."

Vienīgās valstis, kur sudrabkaiju populācijas lielums Eiropā palielinās, ir Latvija un Īrija. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti