Ritas ģimenē veterinārārsta profesija mantota no paaudzes paaudzē. Viņa astoņus gadus rūpējas par Rēzeknes pilsētas un tās blakus novadu mājdzīvnieku, gan arī mājlopu veselību. Pašai savs veterinārais centrs "AnRiVet" Rēzeknē izveidots pirms četriem gadiem.
Reģiona lielākajās pilsētās vetārstu ir krietni vairāk nekā laukos, tāpēc Rita papildus veic arī izbraukumu darbu. "Mūsu samērā daudz ir pilsētā. Mēs esam piecās vietās. Ja uz lauku teritoriju, tur atkal trūkst to vetārstu. Braucam arī uz laukiem. Ir daži pagasti, kas tieši ar mums noslēguši līgumu," stāstīja vetārste.
Rita atzīst, ka darbs ar dzīvniekiem pilsētās un laukos atšķiras. Pilsētā aktuālākas ir konsultācijas un dzīvnieku terapija, laukos – vakcinācija un ķirurģiska veida iejaukšanās. Tomēr, ziemai iestājoties, nemainīgi kā vienus tā otrus skar līdzīgas problēmas.
"Ikdienišķas, piemēram, tā pati neēšana, atteikšanās no pārtikas vai nu invāziju, parazītu problēmas netiek laicīgi ievērotas. Tā tāda lielākā problēma. Tā, paldies Dievam, neslimo pārāk viņi, neslimo," sacīja vetārste.
Pilsētu iedzīvotāji biežāk izmanto arī dzīvnieku viesnīcas pakalpojumu. Kopumā Ritas uzņēmumā vienlaikus iespējams uzņemt divus suņus un divus kaķus, un tā ir vienīgā dzīvnieku viesnīca Rēzeknē. Šobrīd notiek arī suņu čipošana, jo to jau nākamgad paredzēts ieviest kā obligātu. Veterinārā centra apmeklētāji atzīst, ka pilsētā rindas neveidojas un veterinārārstu skaits ir pietiekams.
Papildus tam, ka nepieciešams piesaistīt lielāku vetārstu skaitu tieši laukiem, svarīgs ir arī valsts finansiālais atbalsts, uzsver Rita. "Jo mēs tikai paši visu ieguldām un darām. Būtu labi kā cilvēku medicīnā, tā arī vetārstus atbalstīt. Bet diemžēl tas nav noteikumos iekļauts. Varbūt kaut kad nākotnē."
Nākotnē Rēzeknes vetārste tomēr raugās optimistiski un cer, ka turpmāk jaunie vetārsti pēc studijām savu profesionālo darbību uzsāks ne tikai lielpilsētās, bet atgriezīsies arī lauku reģionos. Bet dzīvnieku saimniekiem viņa atgādina: mēs esam atbildīgi par tiem, kurus pieradinām.
