Bet līdz gada beigām tiks izdotas vadlīniju grāmatas zemju, purvu, mežu un citu teritoriju īpašniekiem par sešu dažādu biotopu aizsardzību un uzturēšanu.
Rāznas ezera krastā Rēzeknes novada Tilīšos atrodas viena no Dabas aizsardzības pārvaldes bāzēm. Šeit speciālisti un uzņēmēji no visas Latvijas praktiskā seminārā diskutē par Eiropas Savienības aizsargājamo upju un ezeru biotopu apsaimniekošanu. Paralēli notiek praktiski – Zviedrijā ražotas amfībijas – demonstrējumi ūdenstilpju tīrīšanā.
Niedres jāpļauj regulāri, jo tās aug piekrastes seklūdens zonā, kas ir īpaši svarīga ūdens organismu attīstībai un zivju nārstam. Turklāt veģetācijas sezonā no katra niedrāju kvadrātmetra iztvaiko līdz pat puskubikmetram ūdens. Tas savukārt veicina ūdens līmeņa pazemināšanos un ūdenstilpnes novecošanu. Arī citi faktori ietekmē biotopus.
Projekta “NAT-PROGRAMME” vadītāja Ērika Kļaviņa norādīja, ka “piesārņotāji jau esam mēs visi – sabiedrība, ražotāji”.
“Tā ir lauksaimniecība, mežsaimniecība, bieži vien atstāj iespaidu uz ūdeņiem. Viņi ir pārbaroti, aizaug,” pauda Kļaviņa.
Ūdens biotopu aizsardzībā nepietiek vien ar krasta teritorijas labiekārtošanu.
Projekta NAT-PROGRAMME ūdens biotopu eksperts Andris Urtāns uzsvēra – “ja mēs gribam, lai mūsu ezeri paliek mūsu bērniem tikpat jauni, tad mums jāizmanto dabas spēki un savas zināšanas”.
Pareizi saimniekojot, ūdens biotopu novecošanās kļūst lēnāka un ūdens kvalitāte uzlabojas. Jau piekto gadu speciālisti programmas LIFE+ projektā izstrādā vadlīnijas par Eiropas Savienības nozīmes biotopu apsaimniekošanu latviešu un angļu valodā. Līdz gada beigām iecerēts izdot sešām biotopu grupām veltītas grāmatas.
“Tas ir upēm, ezeriem, atsegumiem, alām, biotopiem, zālājiem, mežiem un purviem. Tas ir pēdējo 25 gadu tāds pieredzes apkopojums. Līdz šim nav bijuši apkopoti par katru biotopu ieteikumi, kā saimniekot, lai saglabātu vai atjaunotu šos biotopus Latvijā,” stāstīja Kļaviņa.
“Mēs varam atjaunot ezerus, kuri ir pašlaik pilnībā aizauguši, kuros mēs domājam, ka tur nekāda vērtība ne peldētājiem, ne zivīm, nekam nav. Kad mēs patīrām, var redzēt, ka ezers ir tīrs un tur parādās zivis. Mēs varam peldēties, redzēt, ka ir laba ainava,” norādīja Andris Urtāns.
Šobrīd galvenais mērķis ir mainīt sabiedrības izpratni par to, ka biotopu saglabāšanā piedalās vien dabas speciālisti, un veicināt privātīpašnieku līdziesaisti pareizā krastu attīrīšanā un citos biotopu apsaimniekošanas darbos.
