Nokūstot sniegam, Rēzeknē atklājas suņu piemēslotie parki, skvēri un piemāju zaļās zonas. Kā uzsver Rēzeknes domes Administratīvās inspekcijas vadītājs Pāvels Savickis, arī šogad inspekcijā ir saņemtas iedzīvotāju sūdzības par piemēslotu vidi.
Pāvels Savickis atklāj, ka katru pavasari iedzīvotāji aktīvi sūdzas par nenovāktiem suņu ekskrementiem pagalmos, tāpēc ir jāzina, kam šādos gadījumos var izvirzīt pretenzijas par Rēzeknē pieņemto Sabiedriskās kārtības noteikumu neievērošanu. Administratīvā inspekcija ir pieņēmusi lēmumu apsekot daudzdzīvokļu mājas, lai noskaidrotu tur mītošo reģistrēto un nelegāli turēto suņu skaitu un, tiekoties ar dzīvnieku īpašniekiem, atkārtoti aicinātu viņus ievērot suņu turēšanas noteikumus.
“Mums sniegs informāciju apsaimniekotāji, māju vecākie, kuri zina, cik viņu mājā ir dzīvnieku. Mums arī pašiem daudzdzīvokļu mājās ir iespēja ienākt un iziet pa kāpņu telpām vai paskatīties, kas pagalmā pastaigājas, uzdot jautājumus. Ejot garām durvīm, dzīvnieks pats pasaka, ka viņš tur ir, – sāk riet. Mēs skatāmies, ja viņš mums reģistrā nav, tad uzsākam komunikāciju ar īpašnieku.
Pārsvarā paredzēta nevis naudas sodu piemērošana, bet brīdinājumi. Pirmo reizi brīdinājums, otru reizi jau būs arī naudas sods.
Sākumā mēs gribam brīdināt un informēt cilvēkus, sakārtot suņu reģistrāciju, nevis iekasēt kādus sodus.”
Tam, ka pilsētā jāsakārto gan suņu uzskaite, gan jāizglīto dzīvnieku īpašnieki, piekrīt arī kāda rēzekniete, bīglu šķirnes suņa saimniece:
“Ja ir suns mājās, tad ir jārēķinās ar to, ka nauda būs jātērē ne tikai suņa reģistrēšanai, lai tas viss būtu legāli. Ir diezgan skumji, ka cilvēki bezatbildīgi izturas pret atkritumu savākšanu pēc sava dzīvnieka, tāpēc jau it īpaši pēc ziemas pilsētā paveras tāds nelāgs skats.”
Pašlaik Rēzeknē ir reģistrēti ap 700 suņu, kuri dzīvo gan privātmājās, gan arī daudzdzīvokļu mājās. Saskaņā ar Rēzeknes pašvaldības saistošajiem noteikumiem par mājas dzīvnieku turēšanu pilsētā katram suņa īpašniekam ir pienākums divu nedēļu laikā pēc suņa iegādes reģistrēt to pašvaldības uzņēmumā “Rēzeknes namsaimnieks”. Uzņēmuma juriste Juna Kjakšta uzsver, šogad trijos mēnešos jau reģistrēti 17 suņi.
“Pēdējo 5 gadu laikā pats aktīvākais gads mums ir bijis 2017. gads, bet tas bija saistīts ar grozījumiem Ministru kabineta noteikumos, kad tika noteikta obligātā suņu čipošana. Un tajā gadā pie mums tika reģistrēts 141 suns. Ja mēs paskatāmies 2018. gadu, tad tie bija 52 suņi. 2019. gadā – 28 suņi., 2020. gadā tie bija tikai 13 dzīvnieki, bet reģistrēšanās procesu ietekmēja ārkārtējā situācija,” stāsta Juna Kjakšta un norāda, ka līdzekļi, kas tiek iekasēti no suņa īpašnieka, veicot reģistrāciju, tiek izmantoti paša reģistrēšanas procesa, žetonu nodrošināšanai, savukārt nodevas nauda nonāk suņu izķeršanai un uzturēšanai vietējā patversmē.
“Cilvēks veic divus maksājumus.
Viens maksājums – tā ir reģistrācijas maksa 4 eiro, un otrs maksājums – tā ir nodeva. Nodeva Rēzeknē ir 12 eiro gadā, bet ir izņēmumi, kad cilvēki no nodevas tiek atbrīvoti.
Pilnība tiek atbrīvoti 1. un 2. grupas invalīdi, redzes, dzirdes invalīdi, kinologi un suņi no patversmēm,” skaidro Kjakšta.
Suņa legalizēšana aizņem laiku un prasa diezgan lielus līdzekļus, jo pirms dzīvnieka reģistrēšanas pašvaldībā tam ir jābūt gan čipotam, gan vakcinētam. Rēzeknes pašvaldība, aicinot iedzīvotājus reģistrēt suņus, vēlas izveidot pilnīgāku šo dzīvnieku datu bāzi, kas ļautu ne tikai kontrolēt paredzēto nodevu nomaksu, bet arī sabiedriskās kārtības noteikumu ievērošanu pilsētā.
