Retie augi jāatstāj mežā, nevis jāizmanto svētku rotājumiem

Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) Ziemassvētku gaidīšanas laikā aicina būt atbildīgiem un svētku rotā neizmantot retos un aizsargājamos augus, tos netirgot un neiegādāties, kā arī neievākt materiālus dekorāciju veidošanai īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, informēja DAP Dabas izglītības centra “Meža māja” izglītības darba speciāliste Aiga Priede.

Tuvojoties Adventes laikam, daudzi tradicionāli gatavo dažādus rotājumus, ar kuriem izgreznot savus mitekļus, lai šo svētku gaidīšanas laiku padarītu jaukāku. Daudz materiālu rotājumu veidošanai tiek iegūti dabā. Taču ne vienmēr tie tiek ievākti dabai draudzīgā veidā. Ik gadu tiek konstatēts, ka, vācot dabas materiālus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, tiek izpostīta zemsedze, nevajadzīgi nozāģēti koki, kā arī rotu veidošana tiek ievākti aizsargājamie augi.

Daudzi augi mūsdienās ir kļuvuši reti sastopami, jo samazinājušās vai izzudušas tiem piemērotās dzīvotnes. Lai tie neizzustu pavisam, šādiem augiem piešķirts īpaši aizsargājamās sugas statuss, un to plūkšana un tirdzniecība Latvijā ir aizliegta.

Starp aizsargājamām sugām arī ir dažādu sugu staipekņi – zaļš vijīgs, augs, ko nereti izmanto svētku rotu pagatavošanai. Latvijā aug astoņas staipekņu sugas, tās visas ir aizsargājamas, un to plūkšana vai izrakšana ir aizliegta.

Vainagu pīšanai bieži tiek ievākti arī baltie ķērpji – zvaigžņveida kladīna un briežķērpis, kas nav aizsargājami, taču šo sugu izplatība samazinās un to vākšanā būtu jāievēro mērenība.

“Klasiski sausie priežu meži ar sausām un nabadzīgām augsnēm ir vienīgā vieta, kur baltie ķērpji aug un veido mums pierasto sila ainavu.

Palielinoties egļu īpatsvaram un lapu kokiem, mežā veidojas arvien vairāk nobiru un biezāks lapu slānis, kā rezultātā baltajiem ķērpjiem vairs nav iespējas augt.

Tā ir ainava, kas lēnām izzūd,” pauž DAP Pierīgas reģionālās administrācijas vecākais valsts vides inspektors Kārlis Lapiņš.

Tā sauktajiem baltajiem ķērpjiem ir divi galvenie apdraudējumi – eitrofikācija jeb augsnes bagātināšanās, kā rezultātā to izkonkurē sūnas, un cilvēks, kas bieži tos vāc tā dekoratīvo īpašību dēļ. Lai šīs ainavas saglabātu, ķērpjus nedrīkst ievākt vienlaikus lielās platībās, jo tādējādi tiek bojāta zemsedze, kas īpaši aizsargājamās dabas teritorijās ir aizliegta.

DAP vērš uzmanību, ka krāšņa un iespaidīga svētku rota izdosies arī bez aizsargājamiem augiem. Niedres, grimoņi, kārkli, mellenāji, brūklenāji, virši, kā arī vairākas ķērpju un sūnu sugas, piemēram, ošu ramalīna, spīdīgā stāvaine un lielā spuraine nav aizsargājamas, ir ļoti dekoratīvas un plastiskas, lai tās izmantotu floristikā. Taču arī te jāievēro mērenība un saudzība – augus nevajadzētu plēst ar saknēm un nemēģināt vienā piegājienā salasīt pilnīgi visus.

“Vācot mētras, tās jāņem tikai tik, cik nepieciešams rotājuma pagatavošanai, un tas jādara iespējami saudzīgi, jo augs neizaug vienā gadā. Piemēram, mellenei no iesēšanās brīža ir vajadzīgi septiņi gadi, lai dotu pirmās ogas,” piebilst Kārlis Lapiņš. 

Vācot egļu un priežu zarus, tos vislabāk iegūt no vēja izgāztiem kokiem. Nekādā gadījumā zaru iegūšanai nevajadzētu zāģēt kokus, kuriem tiek nolauzti zari, bet stumbrs tiek atstāts turpat mežā.

Vācot materiālus, jāpatur prātā, ka daudzi augi, tajā skaitā latvāņi un šāvējgurķi (adatainais dzeloņgurķis), rotājumiem nebūtu jāizmanto, jo tās ir invazīvas augu sugas, un to sēklas, nonākot jaunā vietā, ātri var pārņemt plašas teritorijas, izveidojot jaunas invazīvo sugu audzes.

Saskaņā ar Sugu un biotopu aizsardzības likuma 12. pantu ir aizliegts īpaši aizsargājamos augus vai to daļas lasīt, noplūkt vai izrakt, kā arī aizliegts pārdot, dāvināt, kolekcionēt vai audzēt savvaļā ievāktus aizsargājamos augus. Šādas aizliegtas darbības ir administratīvi sodāmas, piemērojot naudas sodu kā fiziskām, tā juridiskām personām, līdztekus konfiscējot nelikumīgi iegūtos augus.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vairāk

Vairāk

Interesanti

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt