Retais zemeņu āboliņš sarūk līdz ar dabiskajām pļavām

Latvijas īpaši aizsargājamo sugu sarakstā esošo zemeņu āboliņu iekļāva pēdējā Sarkanajā grāmatā, un izskatās, ka tas būs jāaizsargā joprojām, Latvijas Radio atzina botāniķe Ieva Roze. Šo augu nelabvēlīgi ietekmē dabisko pļavu izzušana, taču tā nekad nav bijusi un nebūs suga ar masveida izplatību Latvijā, jo tai ir specifiska dzīvotne.

Retais zemeņu āboliņš sarūk līdz ar dabiskajām pļavām
00:00 / 05:13
Lejuplādēt

Zemeņu āboliņu aprakstījis zviedru botāniķis Kārlis Linnejs 1753. gadā, bet Latvijas florā tas pirmo reizi pieminēts jau 1784. gadā, tiesa, bez atradnes. Šim augam arī ir āboliņam raksturīgā ziedkopa un lapa, kas sastāv no trīs lapiņām. Tas ir daudzgadīgs augs, apmēram 10 līdz 30 cm augstumā no zemes. Vainaga krāsa ir no maigi rozā līdz sārtam, stāstīja botāniķe.

Šo sauc par zemeņu āboliņu, jo ziedkopas galviņa ir līdzīga zemenei, bet citi saka, ka pēc zemenes izskatās tieši augļu kopa. Augļa laikā, kad vainags katram ziediņam ir nokritis, tad rozā kauss uzpūšas un uz tā ir daudz matiņu, augu raksturoja Roze.

Apaļajā pūkainajā kausā savukārt ir noslēpta maza pāksts ar vienu vai divām sēklām. Ja kausa galviņa nolūst, tā pa ūdeni var aizpeldēt uz citu vietu – tā darbojas kā auga izplatības laiviņa, stāstīja botāniķe.

Latvijā šis augs lielākoties atrodams jūrmalas pļavās un mūsu lagūnu ezeru palieņu pļavās – pārsvarā ap Liepājas ezeru, apkārt Rīgai un Salacgrīvas, Ainažu apkārtnē.

Senākos datos minēts, ka šis augs ir arī Daugavas ielejā pie Daugavpils. “Ilgi to uzskatīja par tādu vēsturisku faktu un īsti nevarēja saprast, kāpēc tādā vietā bijusi atradne. Taču 2016. gadā tas tiešām atkal atrasts Daugavpilī, un tas ir īpatnēji, jo tas ir tālu no piejūras teritorijām,” atzina Roze.

Zemeņu āboliņš

Sarkanās grāmatas varoņi

Dabas pētnieki šobrīd aktualizē Latvijā aizsargājamo un apdraudēto sugu sarakstu. Projekta “Life for species” laikā tuvākajos gados taps arī jauns Sarkanās grāmatas izdevums, kas būs pieejams arī virtuālajā vidē. Sarkanās grāmatas saturs nav atjaunots jau vairāk nekā 20 gadus. Patlaban sarakstos ir retas, kritiski apdraudētas un arī atsevišķas Latvijā jau izzudušas sugas. Tādēļ Latvijas Radio iepazīstina ar dažādiem Sarkanās grāmatas varoņiem – zīdītājiem, putniem, rāpuļiem, augiem un citu sugu grupu pārstāvjiem.

Kopumā šai sugai ir plašs izplatības areāls teju visā Eiropā, Kaukāzā, Rietumsibīrijā, Vidusāzijā un Ziemeļāfrikā. Citviet auga izplatība nav tik izteikti iezīmēta gar jūru, bet pie mums ir pieņemts uzskatīts, ka zemeņu āboliņš aug iesāļajās augsnēs. “Ir izpētīts, ka šis āboliņš piecieš sāļumu, bet nav teikts, ka viņam ļoti patīk,” paskaidroja botāniķe.

Zemeņu āboliņa izplatību šobrīd ietekmē tas, ka Latvijā sarūk dabisko pļavu platības, kur nepieciešama pļaušana vai noganīšana. “Jo nav jau vairs tās mazās saimniecības, kur saimnieki nopļauj vai nogana ezera maliņu. Bīstamība ir tas, ka zemeņu āboliņa atradnes ir tālu viena no otras un tas var izplatīties vai atradnes var palielināties tikai no esošajām vietām,” skaidroja Roze. Ja šī vietas pilnībā aizaugs, piemēram, ar niedrēm, tad zemeņu āboliņš nenoturēsies. “Ja nu vienīgi kādu makšķernieku taciņu malās, kur tam klāt vairāk tiek saules un ir mazāka konkurence ar citiem augiem,” pieļāva botāniķe un uzsvēra, ka kritiska dabisko pļavu izzušana ir Latvijas kopējā problēma.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Svarīgākais šobrīd

Informējam, ka LSM portālā tiek izmantotas sīkdatnes (angļu val. "cookies"). Turpinot lietot šo portālu, Jūs piekrītat, ka mēs uzkrāsim un izmantosim sīkdatnes Jūsu ierīcē. Uzzināt vairāk

Pieņemt un turpināt