Aktuāli

Veselības ministre Anda Čakša par ģimenes ārstu streiku

Aktuāli

Primārās veselības aprūpes saņemšanas iespējas ģimenes ārstu streika laikā

Latvijā sākusies dabas skaitīšana

REPORTĀŽA: Ropažu novadā atrod īpašus zālāju biotopus

Latvijā ir sākusies dabas skaitīšana. Tā palīdzēs apzināt mūsu valsts dabas bagātības. Iepriekš plaši izskanējušas zemes īpašnieku bažas par iespējamiem ierobežojumiem, kas gaidāmi, ja viņu īpašumā atrod Eiropas Savienības nozīmes aizsargājamu biotopu. Dabas aizsardzības pārvaldē gan norāda, ka bažām pamata nav, jo projekta mērķis ir iegūt informāciju par situāciju Latvijā.

Zemes īpašniekus ar vēstulēm informē, ja viņu teritorijas apseko. Dabas aizsardzības pārvaldē līdz šim nav saņemtas sūdzības par ekspertu darbu. Pārvaldes rīkotajā konkursā par dabas bagātību skaitīšanu uzvarēja vienīgais pretendents - SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” kopā ar Latvijas Dabas fondu.

Atrod specifisku biotopu

Ar pieredzējušiem biotopu ekspertiem Aneti Pošivu-Bunkovsku un Gati Eriņu Ropažu novada Augšciemā Latvijas Radio korespondente apmeklē vairākus zālājus. Abi eksperti arī pirms dažiem gadiem skaitīja dabas bagātības Lietuvā. Šogad apmācīja ekspertus Latvijā.

Visu rītu līst lietus, zāle ir slapja. Ekspertiem kājās gumijas zābaki, tiem pāri bikses. Viņi mierīgi var brist pāri grāvjiem. Korespondentei tikmēr kājas ir slapjas līdz ceļgaliem jau pēc pāris soļiem pa zālāju. Ar laiku lietus līt pārstāj. Ikdienā gan eksperti laukā var būt jau no agra rīta un daudzas stundas pavadīt klusumā, vienatnē pētot dabas vērtības. Šoreiz viss ieraudzītais jākomentē.

Šajā reizē tiek atrasti divi Eiropas Savienības nozīmes biotopi.

Eksperti vadās pēc biotopu aprakstiem. Katram veidam skaidri noteikti minimālie kritēriji, sīkāki apraksti, kas arī publiski pieejami. Viens no biotopiem izrādās tik negaidīts un īpašs, ka eksperti pat nav paņēmuši līdzi šī biotopa raksturošanai paredzēto anketu.

„Mēs esam nonākuši, pēc pirmā skata, ļoti specifiskā biotopu veidā, kas Latvijā līdz šim vispār nav fiksēts,” konstatē Eriņš.

Vispirms eksperti rāda karti – Latvija ir sadalīta kartēšanas kvadrātos. Teritorijas apzīmētas dažādās krāsās. Piemēram, dzeltenā vai sarkanā iekrāsotās jāapseko obligāti. Vietas Ropažu novadā, iekļuvušas obligāti apsekojamo teritoriju sarakstā, jo zemes īpašnieks pats tās pieteicis Lauku atbalsta dienestā ilggadīgo zālāju atbalstam. Ekspertiem jānoskaidro, vai tur ir Eiropas nozīmes aizsargājamais biotops. Ja konkrētā vietā ir dabas bagātība, tad jāaizpilda speciāla anketa – katrai biotopu grupai sava, stāsta Anete Pošiva-Bunkovska:

„Zālājiem mēs aizpildām par to, kas tas ir par biotopu, par tā struktūrām, vai tur ir kādas invazīvas, ekspansīvas sugas, kas viņu ietekmē, vai tur ir, piemēram, bebri, cūku rakumi vai grāvji.”

Protams, vairums apsekojamo teritoriju nebūšot Eiropas nozīmes aizsargājamie biotopi. Tās ir īpaši retas vietas, kuras aizsargā lielās sugu daudzveidības dēļ.

Jau pieminētā īpašā vieta, atrodas zālāja nomalē blakus ceļam. Tur aug veci koki. Agrāk stāvēja māja. Par to liecina saglabājušies akmens pamati. Palikuši nogāzušies lieli veci koki. Eksperti secina, ka pāris gadus šajā vietā gana govis. Latvijā pirmo reizi atklātais biotops ir meža ganības – teritorija, kurā aug mežs, bet vienlaikus tajā ilgstoši gana lopus, paskaidro Gatis Eriņš:

„Šeit par to uzskatāmi liecina gan tas, ka visam zaru segumam ir noteikts līmenis. Proti, apakšā zaļu zaru praktiski nav, tos lopi ir apēduši. Un līdz kaut kādam lopu galvas pacelšanas augstumam saglabājas šie zari. Un pa zemi ir skaidri redzams, ka ir izbradāti pleķi. Lopi šeit samērā nesen ir uzturējušies.”

Katru soli un visus datus saglabā uz servera

Katram ekspertu solim līdzi seko ar planšetdatora palīdzību. Gatim Eriņam tas ir uzlikts auklā uz kakla. Ar tādām planšetēm strādājot visi no vairāk nekā 150 dabas skaitītājiem. Ekrānā redzamas apsekojamās teritorijas, pamatinformācija par tām. Redzama konkrētā eksperta atrašanās vieta. Uz kartes ar punktiņiem atzīmēta pārvietošanās, vietas, kur eksperts pavada ilgāku laiku. Dabas aizsardzības pārvaldē arī redz šos datus un to, cik ekspertu kurā Latvijas vietā strādā.

„Šī informācija tiek saglabāta uz servera, un viens no tās uzdevumiem ir pārliecināties, ka eksperti tiešām apmeklē un pārbauda teritorijas, kuras ir jāapseko; un otrs, lai risinātu konfliktus ar meža un zemes īpašniekiem,

ja viņiem rodas iespaids, ka viņu teritorija nav apsekota, ka eksperts pie galda ir izdomājis, ir vai nav konkrētajā vietā biotops. Tad Dabas aizsardzības pārvaldei būs neapstrīdami pierādījumi, ka konkrētais eksperts tiešām ir bijis konkrētā laikā konkrētā vietā,” skaidro Eriņš.

Līdzi ir arī apliecības. Mašīnā atstāta norāde, ka šeit strādā eksperti. Paņemtas līdzi arī anketas dažādiem biotopu veidiem. Taču tieši atrastajām meža ganībām anketas līdzi nav – šķita neticami šeit atrast tādu vietu. Anete Pošiva-Bunkovska norāda, ka uz šo vietu ekspertiem būs jābrauc vēlreiz:

„Tāpēc šis biotops ir rets, ka šī lopu ganīšanās veido visādas mikronišas, mikroainavas, mikrodzīvotnes, kuras ļoti paaugstina sugu daudzveidību. Lopi izgrauž, izveido dažādus izgaismojuma apstākļus. Ir kaut kādas ķērpju sugas, kas var augt tikai tad, ja tur ir govs mēsli uzšļakstījušies virsū. To sugu citur nekur nebūs.”

Visticamāk, tas esot radies bez īpaša nodoma. Šī teritorija atrodas blakus ceļam un aplokā, kur ikdienā ganās lopi, kopā ar zālāju, visdrīzāk, iekļauta ērtības labad.

Gatis Eriņš: „Lopi, visticamāk, labprāt to izmanto karstās vasaras dienās, kad šeit ir ēna, kad var paslēpties no saules.”

Vai tas, ka šeit kādreiz bija māja, kaut ko nozīmē?

''Vienkārši mēs redzam, ka tie vecie koki ir nevis no senās ganību ainavas, bet tas ir no mājas ainavas,'' saka Anete, un Gatis piebilst:

"'Būtībā šo veco koku klātbūtne šeit ir tieši šīs mājas, vēsturiskās mājvietas priekšnosacījums. Ļoti bieži tādi veci lieldimensiju platlapji'- tieši ozoli, kļavas - ir saistīti ar cilvēka dzīvesvietu. [Tātad šeit ir] kļavas, oši, ozoli, pa kādai gobai. Tāds klasisks lauku sētas komplekts. Ļoti iespējams, ka bijusi pati par sevi skaista un vērtīga, bet šobrīd vairākus gadu desmitus pamesta un pilnībā sabrukusi.''

Zālāja kvadrātmetrā saskaita 20 augu sugas

Šajā vietā eksperti atgriezīsies vēlreiz. Savukārt tālāk zālājos par atsevišķām vietām eksperti secina, ka tās nav dabas bagātības. Taču viens zālājs izceļas.

Tajā ir īpaši daudz dažādu augu, arī aizsargājamu un ārstniecības augu. Raugoties zālājā, pieredzējusī eksperte secina – tas ilgstoši nav aparts. Lai gan šobrīd govju tur nav, ikdienā tās šeit ganās. Nav speciāli piesēts vai mēslots. Anete sāk rūpīgi aizpildīt anketu šim biotopam. Pēta augus, skaita augu sugas. Pieliekusies vai notupusies lūkojoties zemē, pieraksta anketā.

„Saskaitīju kvadrātmetrā 20 sugas, kas ir priekš šī biotopu tipa, kas ir sugām bagātas ganības, ganītas pļavas, trešais mitrais variants, kas ir ļoti labi,” viņa secina.

Anete pastāsta, ka īpašniekiem varētu būt interesanti uzzināt arī par zālāju biotopu problēmām. Piemēram, šajā gadījumā viena zālāja daļa ir aizaugusi ar krūmiem. No tiem zālājs jāattīra. Taču pēc celmiem gar grāvīšiem redzams arī, ka zemes īpašnieks jau sācis izzāģēt krūmus.

Saimnieks saņems informāciju par to, ka viņa īpašumā atklāts īpaši aizsargājams zālāju biotops un kur var atrast papildu informāciju.

Taču - kas būs tālāk?

„Principā zālāja gadījumā rekomendācija ir turpināt saimniekot kā līdz šim. Varbūt var vēl mazliet uzlabot zālāja stāvokli. Novākt krūmus. (..) Principā nekādi aprobežojumi šeit varētu papildus nerasties. Apsaimniekošanai būtu jāturpinās, kā līdz šim, jo tā ir nodrošinājusi vērtības, kas šobrīd šeit pastāv,” saka Gatis, bet Anete uzsver: „Govis nevis var, bet vajag turpināt laist.” UnGatis piekrīt: '' Jā, jo tas arī ir tas apsaimniekošanas veids – ganīšana. Ganīšana konkrētajam zālājam ir labākais, kas ar viņu var notikt.''

Dabas bagātības Latvijā plāno skaitīt trīs gadus. Šobrīd paredzēts, ka 2020. gadā iegūtos datus analizēs, rīkos starpnozaru diskusijas, kā veiksmīgāk sabalansēt dabas aizsardzību un tautsaimniecības attīstību, norāda projekta „Dabas skaitīšana” vadītāja Irisa Mukāne. Tikai pēc diskusijām esot plānots pārskatīt esošo aizsargājamo dabas teritoriju atrašanās vietas. Kopumā projekta īstenošanai paredzēti 9,5 miljoni eiro.

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti