REPORTĀŽA: Kopā ar dabas sargiem ugunsgrēka skartajos Ķemeros. Vai mežs jau atkopjas?

Dabas aizsardzības pārvalde lēš, ka šovasar kopumā meži un purvi aizsargājamajās teritorijās deguši aptuveni 1500 hektāru platībā. Lai novērotu, vai un kā bioloģiskais mežs atkopjas pēc uguns, kopā ar dabas ekspertiem Latvijas Radio devās uz Ķemeru pusi, kur vasarā dega mežs deviņu hektāru platībā, visticamāk, cilvēku neuzmanības dēļ.

Meži un purvi aizsargājamās teritorijās šogad degušas 1500 hektāru platībāSintija Ambote

    Ugunsgrēks Ķemeru Nacionālā parka teritoriju plosīja netālu no Kaņiera pilskalna laipas. Dodoties pa stigu aptuveni pusotru kilometru no ceļa dziļāk mežā, Dabas aizsardzības pārvaldes speciāliste Agnese Balandiņa stāsta: “Ugunsgrēks bija plosījies mazliet vairāk nekā deviņu hektāru platībā. Re, mūs uzmanīgi klausās glodene. Tepat uz it kā izdeguša koka saknēm redzam dzīvību. Papardes jau ir sazēlušas, mētras nāk ārā no zemes. Principā dzīvība turpinās. Te arī ļoti labi var redzēt – lielie koki ir izdzīvojuši, priedes aizvien zaļas. Te bija dedzis mazliet sauss priežu mežs, tāda kā iekšzemes kāpa.”

    Pagājuši divi mēneši kopš ugunsgrēka. Tomēr arī sekas arvien mežā ir labi redzamas. Tur nav biezās sūnu un mellenāju segas, kas uzreiz redzama vietā, kur uguns siena apturēta. Lai arī lielākā daļa priežu ar melnajiem stumbriem šoruden nav nokaltušas, tomēr dziļāk purvainākā vietā ir jau vairāk kritušu koku.

    “Augšā redzējām, ka tīra skrejuguns ir pārskrējusi. Nevienai priedei saknes nebija vaļā. Tad šeit jau redzams, ka kūdrā karstums lien dziļāk iekšā,” stāsta Dabas pārvaldes vecākais eksperts Jānis Greivulis.

    Apstaigājot izdegušo mežu, izdodas nonākt arī līdz vietai, kas, iespējams, ir ugunsgrēka izcelšanās avots. No priežu zariem izveidota neliela meža mājiņa jeb apmetne, līdzās salikti akmeņi ugunskura vietai, kā arī pie jaunākiem kokiem redzamas ciršanas pēdas.

    “Tas, ko mēs te redzam, ir nelegāli veidota apmetne. Tātad cilvēks eglīti ir nocirtis, zariņus izmantojis iekuram. Te ir arī kurināts ugunskurs. Uzreiz pēc dzēšanas šeit bija arī konservu kārbas; vēl var redzēt būdā iekšā. Diemžēl šis ir iespējamais iemesls gan šim ugunsgrēkam, gan ugunsgrēkiem Gaujas Nacionālajā parkā,” norāda Balandiņa.

    Dabas parku teritorijās ir izveidotas gana daudzas vietas brīvdabas piknikam, un ugunskura kurināšana ļauta tikai tajās vietās tieši drošības apsvērumu dēļ. Taču dabas tūristi bieži to ignorē.

    “Šādi nekontrolēti degšanas procesi jebkurā gadījumā viennozīmīgi nav labi,” saka Greivulis.

    Viņu papildina Balandiņa: “Tās sekas var būt absolūti neparedzamas. Šajā gadījumā vienkārši paveicās. Un pateicoties dienestu operatīvajai rīcībai, izdevās to noturēt šajā platībā, un lielu postījumu nav. Taču varēja būt arī citādāk.”

    Lai nodegušās, nedaudz kailā izskata mežu platības ataugtu iepriekšējā izskatā, mežam jāatjaunojas vismaz desmit gadu.

    Dabas aizsardzības pārvalde vērtē, ka šis bijis ekstremāls gads, jo kopumā meži un purvi aizsargājamās teritorijās deguši aptuveni 1500 hektāru platībā, ieskaitot ugunsgrēku Valdgalē, kur daļa platības nav aizsargājamā teritorija.

    Kļūda rakstā?

    Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

    Vide un dzīvnieki
    Dzīve & Stils
    Jaunākie
    Interesanti