Ēģiptes karalienes Nefertiti vārdu Didzis Dreimanis devis sarkanastes boa. Pirms tam čūska dzīvojusi kādā dzīvoklī Rīgā, un kaimiņi asi iebilduši par šādu iemītnieci. Didzi uztraucis pamanītais sludinājums, ka čūsku atdāvina. Zinot, ka šādi rāpulis var nonākt bezatbildīgās rokās, viņš tai pieteicies.
Šis ir tikai viens no stāstiem, kā Remtes pagasta “Silavās” nonācis kāds no eksotiskiem dzīvniekiem. Tur “mini zoo” ir reģistrēts no 2019. gada, bet doma izveidot tādu kā “glābējsilīti” un patversmi šādiem dzīvniekiem nākusi nesen.
Ja saimniekam iegādātais dzīvnieks dažādu iemeslu dēļ kļuvis lieks, Didzis nenosoda par izvēli no tā atteikties, bet rosina atteikties atbildīgi.
“Es neesmu šī cilvēka zābakos staigājis, es nezinu, kas viņam ir noticis dzīvē. Ne man spriest, ne man notiesāt. Es jau tāpēc esmu, lai šim dzīvniekam sniegtu mājas. Un to vajag izmantot, nevis kaut kur palaist, lai skrien,” sacīja Dreimanis.
Par šādas problēmas pastāvēšanu liecina arī tas, ka jau divās dienās pēc informācijas ievietošanas sociālajos tīklos atsaucās daudzi un “Silavās” nonāca deviņi dzīvnieki. Dzīvi “Silavās” uzsāka sami, cihlīdas, korella papagaiļi, trusis, bruņurupucis.
Tiesa, problēmas apjomu grūti noteikt, jo dzīvnieku saimnieki vairās par to runāt.
Rīgas zooloģiskajā dārzā, kur gan konfiscēti, gan lieki kļuvuši šādi dzīvnieki nonāk visbiežāk, atzīst, ka lielākoties liekie ir bruņurupuči. Tiem izveidota pat patversme, kurā gadā nonāk vairāki desmiti šādu dzīvnieku.
Diemžēl cilvēki tos palaiž arī brīvā dabā. Piemēram, vidē jau ir nonācis sarkanausu bruņurupucis, kas ir daudz agresīvāks par Latvijā dzīvojošo purva bruņurupuci.
“Neviens nav pateicis un neviens nevar pateikt, kāda ir ietekme dažādiem viņa parazītiem uz Latvijas faunu. Ja viņš, piemēram, padalās ar Latvijas faunas pārstāvjiem ar saviem parazītiem, tad tur var iesākties dažādas problēmas. Ja viņš sastop Latvijas purva bruņurupuci, drīkst vienreiz minēt, kurš būs vinnētājs. Ne jau purva bruņurupucis,” norādīja Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Dabas aizsardzības pārvalde (DAP) vērš uzmanību uz to, ka dzīvniekus no dažādām cilvēku iegribām sargā vairāki likumi. Piemēram, Vašingtonas konvencija “Par starptautisko tirdzniecību ar apdraudēto savvaļas dzīvnieku un augu sugām” jeb CITES, arī dzīvnieku aizsardzības likums. Tie nosaka arī reģistrācijas kārtību. Nereti, iegādājoties kādu eksotisku dzīvnieku, cilvēki ar tiem nav iepazinušies.
“Iegādājas dzīvnieku vai nu bez dokumentiem, jo pārdevējs teicis, ka dokumenti nav vajadzīgi. Vai iegādājušies dzīvnieku ar dokumentiem, kas ir nederīgi, neatbilstoši prasībām. Situācija, ja atved uz mājām un vēlas piereģistrēt, nav īsti iespējas to izdarīt, jo mums nav iespējas pārliecināties, ka dzīvniekam ir legāla izcelsme,” skaidroja DAP vecākais eksperts Rihards Miķelsons.
Pašlaik “Silavās” tiek veidota arī patversme šādiem dzīvniekiem, ko saimnieks plāno reģistrēt marta vidū. Jau šobrīd tur ir atbilstoši apstākļi labturībai un var pieņemt reģistrētus dzīvniekus.
Saimnieks Didzis Dreimanis Latvijas Lauksaimniecības universitātē 3. kursā studē ciltslietu zootehniku, bet 9 gadus viņš ir mācījies mūzikas skolā un saviem dzīvniekiem mēdz sniegt arī koncertus.
