Tuvojoties pavasarim, aizvien aktuālāka problēma sāk kļūt roņu izskalošana jūras piekrastē. Kaut arī cilvēkos nenoliedzami ir vēlme palīdzēt šīm nelaimē nonākušajām radībām, tas ne vienmēr ir vajadzīgs.
Tomēr, ja skaidri redzams, ka ronēns ir vārgs, neveselīgs vai ievainots, to nekādā gadījumā nevajadzētu fiziski aizskart, bet gan ziņot Dabas aizsardzības pārvaldei (DAP). Ja cilvēks nonācis šādā situācijā, jāatceras, ka ir lietas, ko labāk nedarīt. Kā atzīst Zooloģiskā dārza informācijas speciālists Māris Lielkalns, izskaloto roņu skaits piekrastēs ir atkarīgs no tā, kāda bijusi iepriekšējā ziema.
Tomēr roņi nav vienīgie, ar kuriem var sastapties, ziemai atkāpjoties, arī meža iemītniekiem nereti nepieciešama palīdzība nonākot pilsētvidē. Situācijās, kad sastop meža zvēru klīstam pa pilsētas ielām, arī dzīvnieku patversmes “Mežavairogi” vadītāja Danuta Priede vispirms iesaka zvanīt attiecīgajiem palīdzības dienestiem. Tomēr, atrodoties mežā un neesot pārliecinātam, vai dzīvniekam patiesi nepieciešama palīdzība, reizēm labāk ir neiejaukties.
Ir situācijas, kad meža zvēri, sevišķi lapsas, apzināti tuvojas apdzīvotām vietām, meklējot pārtiku. Tādos gadījumos būtu jābūt sevišķi piesardzīgiem, jo nereti tieši lapsas un jenotsuņi ir infekciju pārnēsātāji.
Arī atstāt barību meža iemītniekiem tuvu savām mājām nebūtu ieteicams.
Atdzīvojoties dabai, sagaidot pirmos pavasara saules starus, jābūt piesardzīgiem un uzmanīgiem attieksmē pret līdzās dzīvojošajiem savvaļas iemītniekiem.
