Zivju resursu kontrole Rāznas ezerā kļūst arvien mūsdienīgāka – ir iegādātas divas 360 grādu kameras, kas novēros apkārtni. Tām ir nakts redzamība un video arhīvs, kas ļaus, pārskatot jau safilmēto materiālu, labāk izsekot situāciju ūdenstilpē.
„Kamerām ir tāda funkcija, ka viņas iet 360 grādos, paņem vienu sektoru 30 sekundes, ja tajā sektorā nekā nav, iet uz nākamo sektoru. Atkarībā no vajadzības līdz pat desmit sektoriem var salikt. Un, ja man tajā sektorā ir laiva - viņa atpazīst laivu, viņa seko tai laivai, kamēr kādas darbības notiek, un tad es skatos arhīvu, vai tur ir bijusi kaut kāda nelikumība vai viņi vienkārši makšķerē,” stāsta Dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs.
Apskatīt to, kas notiek uz ezera konkrētajā brīdī vai to, kas jau noticis, inspektori varēs no jebkuras vietas savā mobilajā telefonā vai planšetē. Kamerās varēs redzēt gan cilvēku sejas, gan laivas numuru, tās varēs arī attālināti grozīt.
Ja apskata statistiku, kopumā pārkāpumu skaits, kas fiksēts Rāznas ezerā, samazinās, tomēr inspektoriem darba netrūkst.
„Pagājušajā gadā tika izņemti 33 tīkli, 106 murdi, aptuveni 100 ūdas, tas it kā ir daudz, bet, salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šī statistika rūk, un tas ir pozitīvs rādītājs. Un inspektori min tādu faktu, ka patīkami ir tas, ka sarūk pārkāpēju skaits tieši nārsta periodā. Ne tāpēc, ka inspektori regulāri ir ezerā, bet tāpēc, ka iesaistās sabiedrība, tāpēc, ka ziņo. Viņiem ir svarīgi, lai netiktu pārkāpti likumi,” norāda DAP Latgales reģionālās administrācijas direktore Anda Zeize.
Pēdējos gados Rāznas ezerā aktivizējušies zemūdens mednieki, kuri ienirst ūdenī un ar speciāliem rīkiem šauj zivis. Tas Rāznas ezerā nav atļauts.
„Rāznas ezers ir pateicīgs ar to, ka ūdens ezerā ir samērā dzidrs, salīdzinot ar citiem ezeriem, un ir laba redzamība, ir lielas skaistas zivis, un ir tādas zivis, kas interesē ļoti daudzus medniekus, tas ir zutis.”
Pateicoties jaunajai videonovērošanas sistēmai, ar šādiem medniekiem būs iespējams cīnīties, jo šobrīd to izdarīt ir ļoti sarežģīti.
„Viņi iznirst ievilkt skābekli, tad nirst atkal, tad, nirstot ārā, viņi izslēdz gaismu, tu neredzi to cilvēku melnumā, ienirstot atkal ieslēdz, taču zem ūdens tikai tuvumā redzi,” stāsta Dabas aizsardzības vecākais speciālists Dainis Tučs.
Tie, kuri tiek pieķerti, atbrīvojas no nelegālajiem zvejas rīkiem, tos nogremdējot, un tad viņi savu atrašanos ūdenī skaidro ar peldēšanu naktī, kas nav aizliegta.
„Visi, kas tika pieķerti, visiem ir ārsta zīme, viņi ārstē muguru. Tad tu jautā, kāpēc pa dienu nepeldi un neārstē to muguru, brīvi vari peldēt pa dienu, kāpēc naktī lien gandrīz kilometru attālumā no krasta? Pa dienu strādā, neesot laika, tad pa nakti ārstē muguru,” šī ir viena no atrunām.
Kameras noteikti palīdzēs labāk kontrolēt situāciju, lai zemūdens medniekus spētu ieraudzīt procesā.
„Kamerai ir nakts redzamība, ir lāzers līdz 800 metriem, mēs tumsā lielu ezera daļu redzēsim.”
Šobrīd kameras tiek testētas, un aptuveni pēc mēneša tās strādās jau darba režīmā. Šādu novērošanas sistēmu plānots izveidot arī Lubāna ezerā.
