Uz Raunas Staburagu ved sveču un lāpu gaismas ceļš, kas tiek papildināts ar atnākušo līdzi paņemtajām svecēm. Pats Staburags šajā vakarā ir ieskauts veselā gaismas ielejā. Ziemā te pilnīga tumsa iestājas stundu agrāk nekā pilsētā vai klajā laukā. Staburagam noēnojums ir nepieciešams, jo nodrošina vēlamo vidi sūnām. Te sastopamas daudzas Latvijā retas sūnu sugas, kas, ar laiku pārkaļķojoties, veido Staburagu. Gaisa temperatūra ir nedaudz virs nulles un tāpēc Staburags nav pilnībā klāts lāstekām kā tas ir aukstākā laikā.
"Šī ir vienīgā iespēja līdz šim redzēt Staburagu tumsā, jo mēs griba arī radīt to, ka viņš ir jāredz, nevis jāaptausta tumsā," stāsta Raunas novada TIC vadītāja Justīne Buliņa.
Staburags gan pie sevis ielūdz reti. Visbiežāk te vasarā atbrauc jaunlaulātie vai kādi ekskursanti. Arī ziemas laikā apmeklētāju esot salīdzinoši daudz. Raunas Staburags ir lielākais avotu kalķakmens veidojums Latvijā, tas atrodas 16 hektāru plašā dabas lieguma teritorijā. Pērn tam izstrādāts arī dabas aizsardzības plāns, kas uzsver konkrēti šeit veicamās un aizliedzamās darbības.
Dabas aizsardzības plānu iecerēts realizēt arī, piedaloties Vides aizsardzības fonda projektos Staburaga infrastruktūras attīstībai. Jau šobrīd iecerēts labiekārtot takas un celiņus, uzlabot tualetes, arī sakārtot auto stāvlaukumu.
