''Nu diemžēl Staburaga nostaigāšana to ir ietekmējusi, pirms apmēram 20 gadiem šis atvērums, kas ir kraujā, bija divas reizes lielāks, divreiz augstāks un divreiz platāks,'' Raunas novada vides pārvaldības speciāliste Sallija Lakina rāda, ka niša, kas ir Raunas Staburaga klintī, laika gaitā ir kļuvusi mazāka, un iemesls – Staburaga apmeklētāju vēlme kāpt uz trauslajiem iežiem. Bet Raunas Staburags, ja tā var teikt, ir dzīvs un, kā stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes vecākais eksperts Valdis Pilāts, arī turpina vēl augt:
''Tā ir unikāla dabas vērtība, jo tā ir viena no tām dzīvotnēm, kurai pat Eiropa pievērš uzmanību - tie ir avoti, avoksnāji, kur izgulsnējas avotkaļķis, tur aug sūnas, viena īpaša sūnu suga, varbūt pat vairākas, es tā uzreiz precīzi neatceros. Tām tek cauri kaļķi saturošs ūdens, viņas tā kā absorbē to kaļķi un pašas audzē to - var teikt, ka
Staburags tā kā aug, tur tas kaļķis uzkrājas un tādā veidā viņš pat aug lielāks. Nu nav daudzas tādas vietas Latvijā.''
Tātad savā ziņā unikāls dabas veidojums, bet, tā kā Staburags Raunas novadam ir arī ļoti nozīmīgs tūrisma mērķis, tad bija jādomā un jāmeklē saudzēšanas risinājums, un te svarīgs solis ir dabas aizsardzības plāna izveide.
''Plāns bija vajadzīgs, lai saskaņotu vides aizsardzības un tūrisma iespējas. Tūristu pieplūdums ir ļoti liels, bet mums nav īsti skaidri zināms, cik cilvēku iziet dienā, tādēļ mums ir jau nākotnes vīzijas. Vides aizsardzības fonds ir izsludinājis nākamos projekta pieteikumus, kuros mēs gribam startēt, un mums ir skaidrs, ko mēs vēlamies, mēs gribam uzstādīt apmeklētāju skaitītāju, arī kameras uzstādīt, lai fiksētu cilvēku uzvedību,'' stāsta plāna izstrādes vadītāja Daina Kļaviņa.
Ir pat vairākas idejas, kā Raunas Staburaga apmeklētājiem likt aizdomāties par šī ieža saudzēšanu, tūrisma centra vadītāja Justīne Buliņa spriež, ka sargu jau te nepielikt, bet galvenais ir informācija un norādes:
''Zīmes, neko citu ļoti lielu mēs nevaram izstrādāt, bet ir arī vairākas radošas idejas, kā varbūt mazināt to viņu interesi kāpt. Piemēram, instalācijas izveide Staburaga priekšpusē, kas būtu tāds kā objekts, uz kura uzkāpjot, viņš vizuāli paceļas virs Staburaga un viņš varētu uzņemt fotogrāfijas, neuzkāpjot uz paša Staburaga. Tā kā
mēģināsim radoši izveidot jaunus infrastruktūras objektus, lai mazinātu vēlmi nodarīt tiešo kaitējumu.''
Ne tikai fotografēšanās ir iemesls, kāpēc apmeklētāji kāpj uz Staburaga. Izrādās, navigācijas ierīces, vedot pa taisnāko ceļu, piebraukšanai norāda vietu pie Staburaga kraujas, un līdz ar to tūristi nokļūst tieši uz šīs klints un pa to mēro ceļu lejā:
''Tā bija ''Google Maps'' kaut kādā veidā noteiktā GPS adrese. Mēs esam aizsūtījuši ieteikumu izlabot, un ir arī atsūtīts apstiprinājums, ka tiek apstrādāta informācija, tā kā, ja tuvākajā laikā tas netiks izlabots, tad sūtīsim jaunu pieprasījumu, lai šo informāciju izlabotu.''
Protams, dabas lieguma „Raunas Staburags” aizsardzības plāns jau neietver tikai ar tūrismu saistītos jautājumus. Novada vides pārvaldības speciāliste Sallija Lakina stāsta, ka būs arī upes apsekošana un tīrīšana, kā arī citi darbi:
''Būs arī ainavas monitorings, katru gadu vienlaicīgi vienos punktos tiks fotografēta šī ainava, lai mēs redzētu, kā šī ainava mainās. Tāpat ir plānots veikt monitoringu uz Staburaga viena parauglaukuma, kā šīs sūnas apkaļķojas un pārvēršas par kaļķiezi, kā arī, kā šīs sūnas ietekmē kritušās lapas, nu un, protams, turpināsim cīnīties ar latvāni, kas šeit ienāk, tāpat ir invazīvais augs puķu sprigane, tā kā darba mums šeit ir daudz.''
Lielākais zemes īpašnieks Raunas Staburaga apkaimē ir pašvaldība, līdz ar to arī sabiedriskajā apspriešanā nebija lielas iedzīvotāju intereses un iebildumu, un arī iepriekš te ir bijis un ir dabas liegums, kas nosaka savus ierobežojumus.
