Lai arī bijis vairāku suņu saimnieks, Pauls tomēr sevi uzskata par kaķu cilvēku, un šobrīd Bankovsku ģimenē dzīvo divi kaķi Grieta un Boriss.
Pirms tam Paulam Bankovskim bija suns, un bija grūti iztēloties, ka suni var aizstāt ar kaķi, “bet mēs paņēmām patversmē kaķi”.
Grieta jau bija pieaugusi kaķene, kad tika atstāta patversmes durvju priekšā grozā ar diviem kaķēniem. Pēc kaķenes uzvedības varēja saprast, ka dzīve viņu nebija saudzējusi.
Viņai uz deguna pamanāma rēta, kaut kur ir plēsusies, un viņas pieredzi var sajust attieksmē pret mums un dzīvi, viņa ir atturīga, it kā viņai patīk saimnieku klātbūtne, bet pati nerāpsies klēpī, un, ja grib, lai viņu noglauda, tad 2,5 reizes, ja mēģināsi vairāk, tad uzreiz uzšauj ar ķēpu, stāsta Pauls.
Grieta jau no paša sākuma vairāk bijusi Paula dzīvesbiedres mīlule, bet Boriss par savu saimnieku uzskata Paulu.
Boriss ģimenē pieņemts pavisam maziņš, ar domu, lai Grietai nebūtu garlaicīgi. Taču abus kaķus nekādi nevar nosaukt par sirdsdraugiem.
Grieta ir drošāka, bet Boriss bailīgāks, piemēram, ja uzvelc citu mēteli, ko viņš aizmirsis, viņš domā, ka kāds cits personāžs viņam nāk virsū.
Grieta, kā jau dāma, novērtē iespēju pagozēties televīzijas kameras priekšā. Savukārt Borisam pagalam nepatīk būt par ekrāna zvaigzni. Vispirms viņš slēptuvi atrod zem gultas, pēc tam – aiz apaviem.
Pauls raksturo Borisu kā lielu murrātāju. Savukārt Grieta murrājot ļoti klusu un tikai tad, kad vēlas no saimniekiem kaut ko panākt. Naktī ielec gultā un sāk murrāt, un tad ir grūti nepamosties, “viņš iet kā tāds motors”. Tāpēc Pauls pats ļoti vēlas izdibināt kaķu murrāšanas noslēpumu.
