Par to, ka kaķiem patiešām ir dotas deviņas dzīvības, Inguna pārliecinājās 2010.gada aukstajā ziemā. "Aigars man zvana pa ceļam: “Tu zini ko? Tur bija viens kaķis, un tagad viņš mums pie sliekšņa iznācis, pagalē sasalis un guļ pie sliekšņa. Ko man darīt ar viņu? Vai man nest uz gravu, vai man mēģināt viņu atkausēt?”," sarunu ar vīru atstāsta rakstniece Inguna Bauere.
Sazinoties ar vetārārsti, Inguna kopā ar vīru nolēma runci glābt.
Izpildot visus norādījumus, runcis ticis apguldīts pagrabā pie krāsniņas, tam apkārt saliktas pudeles ar siltu ūdeni.
Pagāja mēnesis, līdz runcis patiesi sāka atgūt spēkus. Kaut arī Brencis atradās gaužām bēdīgā stāvoklī, Inguna un Aigars negrasījās padoties.
Apskatījis runci, vetārsts atzina, ka, sniedzot vajadzīgo ārstēšanu, Brencim ir cerības atveseļoties. Kaut arī šodien Brencis ir spēka un enerģijas pilns, Inguna un Aigars joprojām ir pārsteigti par runča sīksto dzīvību.
Šobrīd runcis Brencis ir īsts mājas saimnieks, taču viņš nebūt nav vienīgais, kurš dzimis laimes krekliņā. Arī sunīte Dinga, pateicoties Ingunai un Aigaram, tikusi paglābta no sūras dzīves patversmē. Pēc iepriekšējā suņa nāves pāris nolēma jaunu suni vairs neņemt, tomēr pēc kāda laika, kad šķitis, ka mājā kaut kā trūkst, abi nolēmuši apciemot dzīvnieku patversmi.
Kaut arī Dinga bijusi visai bailīga rakstura, ieraugot sunīti, uzreiz esot bijis skaidrs, ka viņa ir īstā. Inguna neslēpj, ka kopā ar vīru pieņēmuši pareizo lēmumu, jo nu savu ikdienu bez Dingas iedomāties nespētu.
Arī ar runci Dinga spēj sadzīvot itin labi, tomēr, kā jau jebkurā ģimenē, bez kādas greizsirdības scēnas neiztikt.
Inguna un Aigars atklāj, ka Dinga un Brencis ir kļuvuši par īstiem Baueru ģimenes locekļiem, kur dzīve bez viņiem nebūtu tik krāsaina, kāda tā ir šobrīd. Tāpēc pārim ir grūti saprast cilvēkus, kuri spēj pamest savus mazos draugus likteņa varā.
