Rīgas pilsētas būvvaldes pārstāvis Edgars Butāns stāsta, ka "Rail Baltica" būvdarbu laikā nākamgad pašvaldības teritorijā ap 400 izcērtamie koki izvietoti kopumā 37 zemes gabalos ar dažādu juridisko statusu.
"Tās ir gan valstij, gan pašvaldībai piederošas zemes, gan arī fizisko un juridisko personu zemes gabali. Liela daļa no lēmumā iekļautajiem kokiem ir pašizsējas koki ar mazu ainavisko vērtību, bet ir arī tādi, kas stādīti apzināti un sasnieguši lielu koku izmērus. Koku sastāvs ir daudzveidīgs – lielākoties tie ir melnalkšņi, bērzi un vītoli, retāk egles, liepas, ozoli. Vienlaikus pēc arboristu rekomendācijām daļu no vērtīgajiem kokiem saglabās, piemēram, ir viens valsts nozīmes dižkoks," stāsta Butāns.
Par dabas daudzveidības samazināšanu pašvaldība aprēķinājusi zaudējumu atlīdzību ap 100 tūkstoš eiro apmērā. "Rail Baltica" projekta konkrētā posma īstenotājs - "Eiropas Dzelzceļa līnijas", aicina pašvaldību kompensāciju arī ieguldīt atpakaļ apzaļumošanā.
"Šos kokus, par ko runājam, ir paredzēts būvdarbu laikā noņemt 2,5 km garā trases posmā no Zolitūdes ielas līdz Imantai, kas ir esošajai dzelzceļa līnijai pieguļošs posms, un otra daļa ir no Imantas līdz lidostas stacijai, kur ir pļava ar kokiem, caur kuriem vilcienam nav iespējas izlīkumot, tāpēc tos izzāģēs. Protams, mēs varam tikai aicināt pašvaldību, lai nauda tiek labākajā veidā izlietota, un pēc tam pasekot līdzi, kur tiek atjaunoti kādi apstādījumi," skaidro "Eiropas Dzelzceļa līniju" valdes priekšsēdētājs Kaspars Vingris.
Pašvaldība norāda, ka zaudējumu atlīdzība nonāks tieši pie Mājokļu un vides departamenta, kas arī plānos jaunos koku stādījumus. Patlaban norit projektēšanas darbi visas "Rail Baltica" trases posmiem.
"RB Rail" Telpiskās plānošanas un vides nodaļas vadītājs Mārtiņš Ulāns norāda, ka kopējās izcērtamo koku un mežu platības visas trases garumā pagaidām vēl nav aplēšamas.
Projektam "Rail Baltica" ietekmes uz vidi novērtējums veikts 2016. gadā, kur tika vērtētas trīs trases alternatīvas. Tolaik lēsts, ka (260 km garajā un 60 metru platajā koridorā) trase Latvijā aizņems 1600 hektāru zemes un mežu zemes īpatsvars tajā ir 52%.
"Tātad ap 800 hektāru mežu zemes platība, ko varētu maksimāli zaudēt uz "Rail Baltica" rēķina, bet sadalījums varētu būt nedaudz mazāks," norāda Vides pārraudzības valsts biroja speciāliste Iveta Jēgere
Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus vērtē, ka kopumā Latvijas dabai dzelzceļš nav medusmaize, taču iepriekš, plānojot trases izvietojumu, tika panākti daudzi dabai labvēlīgi kompromisi, lai tā neietu pāri aizsargājamu ainavu apvidum Ādažos un Garkalnē.
Kopumā dzelzceļa projektā ir četri posmi Latvijā un visos patlaban uzsākti projektēšanas darbi, savukārt precīzi dati par kopējo izcērtamo koku un meža platību trases posmos būs līdz šī gada beigām, norāda projektētājs.
KONTEKSTS:
"Eiropas Dzelzceļa līnijas", "RB Rail" un Satiksmes ministrijas pārstāvji šā gada sākumā sākuši darbu, lai veiktu kandidātu atlasi konkursā par "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras izbūvi starptautiskajā lidostā "Rīga".
Projekta īstenotāja Latvijā – SIA "Eiropas Dzelzceļa līnijas" – izsludinātajā starptautiskajā konkursā saņemti 11 kandidātu pieteikumi. Kvalificēties "Rail Baltica" stacijas un saistītās infrastruktūras būvniecības darbu veikšanai starptautiskajā lidostā “Rīga” vēlas uzņēmumi no Latvijas, Vācijas, Itālijas, Spānijas, Igaunijas, Turcijas un Austrijas.
Pērn 3. novembrī izsludinātais starptautiskais konkurss norisinās divos posmos. Pirmajā posmā notiek kandidātu atlase. Otrajā posmā – kandidātu iesniegto tehnisko un finanšu piedāvājumu izvērtēšana. 2020. gada beigās plānots noslēgt līgumu un 2021. gadā uzsākt būvdarbus.
Šobrīd tiek lēsts, ka iepirkuma summa varētu būt 250 miljonu – 280 miljonu eiro robežās.
