Institūta bioloģijas zinātņu doktore Maija Balode pārskata ziņojumā raksta: Puzes ezera ūdens 8 metru dziļumā ņemto paraugu mikroskopiskā pārbaudē konstatēts, ka, visticamāk, par dziļūdenī mītošo un aukstumu mīlošo salaku bojāejas cēloni Puzes ezerā uzskatāms skābekļa trūkums zemākos ūdens slāņos.
Skābekļa trūkums radies vasaras fitoplanktona ievērojamās masas noārdīšanās rezultātā.
Nav izslēgta arī potenciāli toksisko zilaļģu un to izdalīto toksīnu ietekme uz ekoloģiski jūtīgo sugu – ezera salaku.
Globālajām klimata pārmaiņām tiek konstatētas arvien jaunas izpausmes.
Vides dienestā norāda, ka pēdējo gadu siltajās vasarās zilaļģu savairošanās un sekojoša to bojāeja novērota daudzās Latvijas ūdenskrātuvēs.
Jau ziņots, ka 20.septembrī Puzes ezera apsaimniekotājs SIA ”Puzes ezers” konstatēja masveidīgu vienas sugas zivju – ezera salaku bojāeju. Divu dienu laikā no ezera izcēla apmēram vienu tonnu mirušu zivju.
Notikuma vietā Valsts vides dienesta darbinieki jau uzreiz konstatēja, ka piesārņojuma ietekme ir izslēgta. Notekūdeņu attīrīšanas iekārtas Ugālē, no kurām attīrītie ūdeņi nonāk ezerā, darbojās normāli. Arī lauki nebija migloti.
Arī pirmie institūtā “BIOR” veikto testu rezultāti liecināja, ka bakterioloģiski cēloņi ir izslēgti. Tika izteikts pieņēmums, ka ezera salaku bojāeju izraisījusi kāda šai sugai specifiska slimība.
