Putnu vērotāja: No lidoņiem jāmācās mīlēt dzimteni

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 8 gadiem.

Cilvēki pavasarī pamana, kā Latvijā atgriežas stārķi, bet reti kad ievēro, kā tie paceļas no savām ligzdām un dodas atpakaļ uz siltajām zemēm. Par vasaras nogali liecina rudens putnu migrācija. Tās kulminācija vēl priekšā, taču pirmie migranti jau sākuši savu ceļu.

„Migrācija jau ir visu vasaras otro pusi. Mēs to vairs neizjūtam, taču lakstīgalas vairs nedzied," stāsta putnu pazinēja Zigrīda Jansone.

"Kas patiesībā ir migrācija? Migrācija ir putnu pārvietošanās no dzīvesvietām un ziemošanās vietām un atpakaļ. Cilvēki mēdz teikt, ka tur, ziemošanas vietās, viņi dzīvo ilgāk. Vai tad tā nav tā dzimtene? Dzejnieki jau tāpēc saka, ka no putniem jāmācās mīlēt dzimtene," stāsta Jansone.

Viņa par putniem var runāt ar lielu aizrautību un tāpat gluži par visu, kas saistīts ar dabu un tās procesiem. Mīlēt un sajust mežu, dzīvniekus un augus viņa māca arī bērniem. Par otru dzīvesvietu Jansone var saukt Sātiņu dīķus Saldus novadā, jo tieši tur viņa stundām ilgi var vērot putnus, īpaši migrācijas laikā.

"Daži jau ļoti ātri aiziet. Piemēram, no purviem - ķīvītes, kuitalas un citi. Mēs nemaz no nejūtam. Ar ko Sātiņu dīķi ir slaveni? Te ir ziemeļu migrācijas ceļa atzars. Kādreiz tas bija Gāgu purvā, tagad tas vairs nav, ir izstrādāts lauks," stāsta Jansone.

"Labi, ka te radās dīķi. Tie patīk ūdensputniem - bridējiem - un visiem, kuri nāk no tundras mīkstajām vietām. Tiem ļoti patīk nolaisti dīķi ar dubļiem, kur ir daudz  barības. Tad, kad te paskatās - tas ir klājiens [ar putniem]: nevis simtiem, bet tūkstošiem. Vienu gadu Kārlis Millers, ja es nekļūdos, šī gada putnu – dzelteno tārtiņu – saskaitīja kādus desmit tūkstošus," uzsver Jansone.

Sātiņu dīķos nenotiek arī intensīvas medības, tāpēc putni ir pasargāti. Par to paldies jāsaka dīķu saimniekam, uzskata Jansone. Saimnieks padomājis ar zosu ligzdošanas vietām. Pieredzes bagātā putnu pazinēja visa sava mūža garumā nespēj beigt brīnīties par putnu migrācijas fenomenu.

„Vēroju bezdelīgas. Vēroju un secinu, ka bezdelīgu pie mums paliks mazāk, jo lauku sētu ir mazāk. Tāpēc nav vairs kūtu tik daudz, kur viņas varētu dzīvot.

"Aiziet, piemēram, viņas [bezdelīgas] uz tālo Āfriku. Atceros jaunības laikus, kad vēl gredzenoju putnus - tad tikai otrajā gadā mūsu lauku mājās atgriezās bezdelīgas ar gredzeniem," viņa saka, norādot - iepriekšējā vietā atgriežas ne tikai tie putni, kas jau iepriekš bija tur iemitinājušies, bet arī viņu pēcteči.

Lai arī zinātnieki pēta putnu migrāciju un jau zina daudz, saka Jansone, tomēr joprojām cilvēkiem putnu migrācija ir un paliek brīnums. Lielā masveida migrācija vēl priekšā, kad Latvijai pāri laidīsies neskaitāmi putnu bari. Tas notiks brīdī, kad ziemeļos laiks kļūs aukstāks.

 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti