Kas šīs ir par tiešraidēm, un kas tās nodrošina?
Tiešraides jau desmito sezonu nodrošina Latvijas Dabas fonds (LDF). LDF ir viena no lielākajām dabas aizsardzības organizācijām Latvijā, kas jau 30 gadus strādā sugu un biotopu aizsardzībai Latvijā, veicot praktiskus dabas atjaunošanas darbus.
Vienā no projektiem, kas bija veltīts jūras ērgļu un zivjērgļu izpētei, radās ideja pie ligzdām uzstādīt tiešraides kameras. Kameru uzstādīšana pie ligzdām vai dzīvnieku takām ir dabas izpētē nu jau plaši izmantots paņēmiens, taču tiešraides kameras plašākai sabiedrībai Latvijā tolaik – pirms desmit gadiem – vēl nebija pazīstamas.
Zinot to, ka pasaulē putnu tiešraides gūst lielu atsaucību, LDF eksperti uzstādīja divas kameras pie jūras ērgļu un zivjērgļu ligzdām.
Šādu tiešraižu mērķis ir dot cilvēkiem iespēju iepazīt dabu un vērot tās procesus tik tuvu, kā nekad agrāk tas nav bijis iespējams, kā arī tās dod jaunu informāciju ērgļu pētniekiem un tiek izmantotas zinātniskajā darbā.
Desmit gadu laikā Latvijas Dabas fonda tiešraides ir izaugušas gan skaita ziņā, gan tehnoloģiski, un to skatījumi sezonas laikā sasniedz vairākus miljonus, turklāt skatītāji ir no visas pasaules.
Cik maksā tiešraides? No kurienes nāk tiešraižu nodrošināšanas finansējums?
Tiešraižu nodrošināšana ietver gan tehnikas iegādi (iekārtas enerģijas ražošanai un audiovizuālā materiāla iegūšanai un pārraidīšanai), kā arī uzstādīšanu un uzturēšanu.
Viena tiešraides sistēma maksā aptuveni 3000–10 000 eiro, un galveno lomu izmaksu ziņā spēlē tas, kādu enerģijas ražošanas risinājumu ir nepieciešams izvēlēties.
Savukārt uzturēšanas izmaksas ir atkarīgas no tā, vai sistēmām sezonas laikā rodas kādi traucējumi, vai nepieciešams iegādāties jaunas komponentes. Tiešraižu sistēmas tiek izmantotas vairākus gadus pēc kārtas, kamēr vien tās ir tehniski spējīgas nodrošināt augstu kvalitāti.
Gandrīz viss finansējums tiešraižu tehnikai nāk no atbalstītāju – privātpersonu vai uzņēmumu – ziedojumiem, atsevišķas tiešraides tiek nodrošinātas projektu gaitā. Savukārt uzstādīšanu un uzturēšanu veic Latvijas Dabas fonda eksperti un brīvprātīgie palīgi, par to nesaņemot atlīdzību. Izņēmums ir atsevišķi projekti, kuru laikā paredzēts finansējums arī darba veikšanai, kā arī sistēmu projektēšanas un konfigurēšanas darbs, kam LDF ārpakalpojuma veidā piesaista kvalificētu speciālistu.
Katras kameras sistēmas uzstādīšana prasa vienu dienu līdz vienu nedēļu ilgu darbu – lielākoties tās atrodas diezgan noslēgtās vietās, dažviet smagais aprīkojums ir jānes pa mežu vairākus kilometrus.
Kas ir tiešraižu projekta vadītājs?
Tiešraižu projekta “tēvs” un attīstītājs ir Latvijas Dabas fonda ornitologs Jānis Ķuze. Viņš ir ērgļu pētnieks, kura tiešais darbs saistīts ar ērgļu izpēti, aizsardzības nodrošināšanu, ligzdu monitoringu, ērgļiem piemērotu barošanās biotopu atjaunošanu. Jānim ir vairāk nekā 20 gadu pieredze dabas aizsardzībā, un var droši teikt, ka viņš ir viens no cilvēkiem, kuri Latvijā vislabāk pazīst ērgļus. Šobrīd Jāņa aktuālais projekts saistīts ar mazo ērgļu aizsardzības nodrošināšanu – divas mazo ērgļu ligzdas vērojamas arī tiešraidē.
Kā tiešraidēm tiek nodrošināta elektrība?
Katrai kameru sistēmai elektrība tiek nodrošināta atbilstoši situācijai – parasti tie ir saules paneļi un akumulatori, kā arī (sistēmām, kas tiek darbinātas visu gadu) – metanola jeb metilspirta degvielas šūnu sistēmas. Vienā vietā – pie Rīgā esošās vistu vanaga ligzdas – ir iespējams pieslēgties elektrības tīklam.
Vai tiešraides kameru uzstādīšana netraucē putniem?
Mēs stingri ievērojam principu – netraucēt putnus ligzdošanas laikā. Kameru sistēmas tiek uzstādītas pirms ligzdošanas – kamēr putni nav atgriezušies no ziemošanas vietām vai arī mazāk uzturas ligzdā un nav tik jūtīgi pret traucējumiem.
Pie jūras ērgļiem, kas ir pret traucējumiem visjūtīgākā suga no visām, ko novērojam, strādājam gandrīz tikai naktīs.
Pašas kameras ir ļoti mazas un neuzkrītošas. Dažkārt putni uzsēžas uz kameras zara vai arī paknābā kameras sensoru, tātad ir pieņēmuši tās par vides sastāvdaļu.
Kas dod vārdus tiešraižu putniem?
Putnu tiešraižu neatņemama sastāvdaļa visā pasaulē ir forumi, kuros tiek fiksētas norises ligzdā un apspriesti notikumi. Arī Latvijā ir šāds forums, kuru nodrošina dabas novērojumu portāls Dabasdati.lv, savukārt angliski runājošajiem skatītājiem forums pieejams igauņu portālā ''Looduskalender''.
Tradicionāli vārdi putniem tiek izvēlēti forumā – foruma dalībnieki tos atlasa, apspriež un tad nobalso. Foruma moderatori ir pieredzējuši putnu tiešraižu vērotāji, kuri paši nav ornitologi, taču gadu gaitā uzkrājuši pamatīgas zināšanas par putnu uzvedību.
Kā izvēlas ligzdas, pie kurām uzstādīt kameras?
Kameras visbiežāk tiek uzstādītas pie tā saucamo “lielo ligzdu sugu” putnu ligzdām, ko saimnieki ligzdošanai izmanto daudzus gadus pēc kārtas. Tiek ņemtas vērā iepriekšējo gadu ligzdošanas sekmes, kā arī dažādi tehniski parametri – tas, vai ir iespējams novietot kameru sensorus, nodrošināt datu pārraidi, saražot nepieciešamo enerģijas daudzumu.
Parasti arī tiek izvēlētas sugas, kas ir mazāk pazīstamas, tāpēc kameras dod jaunu ieskatu dabas procesos, un, kā redzams šogad Durbes ligzdā, arī pavisam jaunu informāciju pētniekiem. Taču šogad pirmo reizi sadarbībā ar “Sadales tīkls” LDF uzstādīja kameru arī pie šķietami ļoti pazīstamu putnu – balto stārķu ligzdas, kas ļauj arī šos putnus iepazīt citā pietuvinājumā.
