Rīgā, Ūnijas ielā, izrādās, dzīvo īsti dabas draugi, kuri šeit pagalmā gan ziemā, gan vasarā baro putniņus, tomēr tas sagādā neērtus brīžus citai kaimiņienei. "No otrā stāva met pāri, taisni uz celiņa, kur staigā, viss man tiek, baltmaize katru rītu, nosēta visa zeme, pēc tam uzlika putnu barotavu," Latvijas Televīzijas raidījumam "4.studija" stāsta Brigita. "Dabīgi, man viss logs netīrs, arī uz krūmāja celiņa, otra barotava, pat ar paplāti."
Augšējās kaimiņines iemīļotā nodarbe - putnu barošana - Brigitu novedusi līdz izmisumam: ne pagalmā veļu izkārt, ne kādreiz tīru logu ieraudzīt un kur nu vēl piedrazotais pagalms, kas pievilina apkārtējos grauzējus.
"Bez šaubām, vasarā grauzēji nāk, suns izracis visu, suns visu izārdījis, man lielie caurumi," turpina Brigita. "Redziet, kā lidinās visu laiku nepārtraukti, un man šeit maize, putraimi, auzu pārslas... Es iztīru, nākošajā dienā atkal," rāda Brigita.
Šādā neapskaužāmā situācijā Brigita un viņas ģimene dzīvo jau vairākus gadus, tomēr rast kompromisu ar kaimiņinieni tā arī nav izdevies.
"Putni, tā ir daļa mūsu dzīves, mums viņi ir jāmīl, jāsaudzē, jāžēlo. Ja mēs nebarosim, viņi aizies bojā, un kas tad notiks ar mūsu dabu? Viņa to nesaprot!" putnu barotāja Valentīna raksturo situāciju no sava viedokļa, tomēr ornitologi norāda, ka putnu izdzīvošanai piebarošana nav nepieciešama un šāda rīcība neglābj putnus no bada.
"Putnu barošana galvenokārt ir cilvēkam, lai viņš var justies, ka palīdz kādam un atrodas tuvāk dabai - var vērot un iepazīt, bet no putnu aizsardzības viedokļa barošana nav izšķiroša," pavēstīja Latvijas Ornitoloģijas biedrības vadītājs Viesturs Ķerus.
"Svarīgi ir nebarot ar sāļu barību, svarīgi prātā paturēt, ka putniem tāpat kā cilvēkiem ir vajadzīgs daudzveidīgs uzturs, vislabāk dažādas sēklas, nesālīts speķis.
Putns nav cilvēks, nav cūka un nevajag visus virtuves atkritumus, kas mums ir, izbarot putniem. Tie var saturēt putniem kaitīgas vielas," ornitologs Ķerus norāda, ka, ja tomēr vēlas barot putnus, tad tas jādara pareizi, lai nekaitētu dzīvajai radībai.
Tikmēr nav nevienas iestādes, kas vēlētos pārliecināt Valentīnu, kura iesaistījusies globālā putnu glābšanas misijā. "Ja gadījumā radušos problēmu neizdodas atrisināt ne ar kaimiņiem, apsaimniekotāju, ja grauzēji (kā žurkas) savairojas, aicinām griezties veselības inspekcijā ar iesniegumu, lai varētu rast risinājumu konkrētajam gadījumam," atbild Veselības inspekcijas (VI) pārstāve Agita Antonāne.
"Mēs kā pārvaldnieks nevaram ietekmēt, jo tas ir privāts īpašums, līdz ar to var izmantot savu īpašumu, kā vēlas," norāda "Rīgas namu pārvaldnieks" (RNP) pārstāve Santa Vaļuma. "Vajadzētu sanākt kopsapulcē un nolemt, kur un kā barot putnus, lai visi būtu apmierināti."
"To var darīt, tas nav aizliegts, bet ir jāievēro savstarpējās attiecības kaimiņiem, lai tas netraucētu visus mājas iemītniekus un lai tas negatīvi neietekmētu mājas tehnisko stāvokli. Ja putnu izkārnījumi paliek uz sienām, palodzēm, tas ir antisanitāri un var mājas tehnisko stāvokli ietekmēt negatīvi. To var darīt ārpusē, paejot tālāk, kādā tukšākā laukumiņā, mājas pagalmā nostūrī, kas citiem netraucē. Un ar kaimiņiem strīdēties nevajadzētu, bet vienoties, nevajadzētu iesaistīt institūcijas, ja konflikts ir konflikta pēc," skaidro RNP pārstāve Vaļuma.
Brigita jau ir griezusies gan VI, gan RNP, gan policijā, kuri šo neērto problēmu pārsūta viens otram. Vienīgā cerība - iespējams, ka kaimiņienei tiks uzlikts administratīvais sods, ja savā starpā vienoties nav iespējams draudzīgās kaimiņattiecībās. Brigita uzskata, ka kaimiņiene Valentīna putnus varētu barot pie savām durvīm, kas ticis arī darīts, taču tagad ziemā Valentīnai tas esot apgrūtinoši - iet pa sniegu pie putniem, kuri atlidojuši un nosēdušies kokā.
"Putniņi visu noēd, jūs paskatieties, mēs no rīta devām - tur ir kaut kas palicis pāri? Tur bija tāda izrakta bedre, mēs barojām, tur jau nekā nav, putni visu noēduši, viņi grib ēst," uzskata Valentīna.
"Viņa ir pieteikusi karu vai visai mājai, viņai nepatīk kā sētnieks strādā, visi ir slikti, bet viņa viena pati laba," saka Valentīna, norādot arī uz savu sirmo vecumu. Savukārt Brigita norāda uz netīrību cauru gadu: "Šeit bērni skraida pa krūmiem vasarā, kas te labs var būt, ka maizes gabali un visa tā netīrība, mušas un viskaut kas, vienkārši bezkaunība."
Ja Brigita uzrakstīs iesniegumu Veselības inspekcijai, iespējams, situāciju varētu vērst par labu, bet tikmēr visiem dabas draugiem der likt aiz auss, ka šādos gadījumos putniem nemaz tik nepieciešama nav jūsu palīdzība, toties sliktas attiecības ar kaimiņiem garantētas.
