Vairāk nekā puse Tāšu ezera spoguļvirsmas ir aizaugusi, arī tā krasti apauguši ar krūmiem. Ezera seklums apvienojumā ar aizaugumiem ir labvēlīga vide putnu migrācijai un ligzdošanai. Taču lielākā problēma Tāšu ezerā ir jau gadu desmitiem nesakārtotā ūdens līmeņa regulēšanas sistēma, ko katrs mainījis pēc saviem ieskatiem. Tagad pašvaldībai radusies iespēja iztīrīt ezera ietekas grāvi, lai pēc tam sakārtotu arī slūžu sistēmu.
"Būtiskākā problēma no lauksaimnieku puses ir šis ūdens līmenis.
Vieniem nepieciešams, lai pļavas mitras, otriem - lai sausas. Mums ir jāmeklē kompromiss," stāsta Grobiņas novada domes projektu vadītāja Maira Melvere.
Lai īstenotu iecerētos darbus ezera piegulošās teritorijas infrastruktūras sakārtošanā, nepieciešams dabas aizsardzības plāns, jo Tāšu ezers ir gan dabas liegums, gan "Natura 2000" teritorija. Lai gan plānam ir rekomendējoša nozīme, bez tā praktiski nav iespējamas nekādas darbības.
"Līdz šim radusies situācija, ka Vides aizsardzības fonds vairākas reizes izsludinājis iespēju iegūt kaut kādu naudiņu, lai realizētu tūrisma attīstību vai to pašu izpļaušanu. Tā kā šī plāna nav, mēs to naudu palaidām garām," atzīst Melvere.
Šovasar ar pašvaldības finansējumu uzsākta dabas aizsardzības plāna izstrāde dabas liegumam "Tāšu ezers".
Apkārtējo zemju īpašnieki, kuru skaits ir ap 30, aicināti būt aktīviem un izteikt savus priekšlikumus, vīzijas turpmākajiem 15 gadiem.
Daudzi vietējie atzīst, ka vēlas saglabāt kluso un neskarto dabas stūrīti.
"Organizētu, disciplinētu, pārraugāmu cilvēku plūsmu, tūristu apskates vietu," savas vēlmes uzskaita ZS "Baroni" īpašnieks Rolands Ekšteins.
"Ja šie pasākumi vai ieceres ir izvērtētas dabas aizsardzības plāna izstrādes gaitā, tad viņiem vairāk nav nepieciešama papildu saskaņojuma saņemšana no ietekmes uz bioloģisko daudzveidību novērtējuma," norāda dabas aizsardzības plāna izstrādes vadītāja Līga Blanka.
Dabas aizsardzības plānu Tāšu ezeram plānots pabeigt nākamā gada nogalē.
