Putnu gripas dēļ arī Rīgas zoodārza pāviem jāsamierinās ar «ieslodzījumu»

Lai mazinātu putnu gripas izplatības riskus, kopš marta sākuma strikti ierobežojumi mājas putnu turēšanā jāievēro zemniekiem. Vistas, pīles zosis un citus putnus līdz maija beigām nav atļauts turēt ārpus telpas vai smalki apšūta voljera. Taču putni vairumā mīt arī publiskās apskates vietās. Piemēram, Rīgas Zooloģiskajā dārzā mīt aptuveni 60 dažādas putnu sugas, un arī viņus skars ierobežojumi. 

Zooloģiskā dārza seja, šķiet, vienmēr bijuši krāšņie putni – pāvi, kas ierasti brīvi pārvietojas pa zoodārza teritoriju. Taču tagad, lai mazinātu punu gripas riskus, pārdesmit putnu ar cēlo asti ievietoti slēgtā smalkā sieta voljerā, kam uzlikts papildu jumts. Arī apmeklētāji tos kādu laiku varēs aplūkot tikai pa gabalu, stāsta Rīgas zoodārza pārstāvis Māris Lielkalns.

“Viņi tagad uzturēsies nožogotā teritorijā zem jumta, kas tagad izskatās pēc siltumnīcas. Voljers pārklāts ar speciālu materiālu, lai nekas netiek no gaisa. Zināma nepatika un kustību ierobežojumi viņiem ir, bet tad viņi ātri saprot, ka tā ir viņu teritorija un citur viņi netiks. Samierinās. Tad jau skatīsimies, ja viņi savā starpā strīdēsies, kausies, tad kādu arī nošķirsim,” stāsta Lielkalns.

Zoodārzā mīt arī eksotiskie flamingo, kas gan šobrīd mīt telpās, taču rītos mēdz izstaigāties zem klajas debess, ko šie putni varēs darīt arī turpmāk.

Arī plēsīgo putnu ikdiena putnu gripas risku dēļ zoodārzā nemainīsies. Daudzviet putnu voljeros novietotas vanniņas ar dezinfekcijas šķīdumu darbiniekiem, lai mazinātu slimības ievazāšanas riskus.

“Vasarās vistu saime gāja arī ārā, bet tagad tās arī ir norobežotas lauku sētas ēkā, un vēl uzlikts papildu tīkls, lai arī apmeklētājiem nebūtu kontakta ar putniem,” saka Lielkalns.

Otra lielākā putnu grupa zoodārzā, kuru ierobežot ieteicis arī Pārtikas un veterinārais dienests, ir mājas putni. Zoodārza Lauku sētā mīt piecas vistas un gailis, kas tagad atrodas norobežoti iekštelpās.

“Mājputniem, kas tomēr ir krietni vairāk pieraduši pie cilvēka, tiem tā uzturēšanās telpās nodara mazāku kaitējumu. Vistām un gailim būs mazākas iespējas uzņemt D vitamīnu no saules, bet šis laiks būs jāpārcieš,” norāda Lielkalns.

Publiskai apskatei putni tiek turēti arī Līgatnes dabas taku teritorijā. Dabas parka vadītāja Inta Lange stāsta, ka lielajos būros zem klajas debess mitinās piecu sugu pūces. Šobrīd arī tur visi voljeri esot apsisti ar papildu smalku sietu, taču putnu gripas riskus pilnībā tas neizslēdz, vērtē Lange.

“Labums ir tas, ka Līgatne neatrodas tiešā tuvumā kādai ļoti lielai ūdenskrātuvei, kur ūdensputni varētu lielos baros pulcēties. Protams, gājputnu kāši gan iet pāri. Tie noteikumi, kas paredz to mājas putnu turēšanu tikai iekštelpās, tad mēs, protams, savus putnus nekur ēkās nevaram ievietot,” skaidro Lange.

Apmeklētājus gan Līgatnes dabas takās gan zooloģiskajā dārzā īpaši aicina putnu nebarot šajā laikā, lai izvairītos no riska tādējādi putniem saslimt ar bīstamo putnu gripu.

Putnu audzētājiem īpaši biodrošības noteikumi ir jāievēro, sākot ar 1.martu. Viens no nosacījumiem ir liegums turēt vistas laukā, ārpus telpām.

Nesen putnu gripa konstatēta sešiem gulbjiem Lietuvas pilsētā Kauņā. Latvijas Pārtikas un veterinārajā dienesta lēš, ka arī Latvijā jau varētu būt kāds savvaļas putns ar šo bīstamo vīrusu, taču tas varētu būt vēl nepamanīts.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti