Stāsti

Granīta gabaliņi, puzles un buru šūšana: LNMM jaunās Ģimenes somas raisa lielu interesi

Stāsti

Parakstīts memorands par kopīgu tehnoloģiju un e-vides attīstības veicināšanu

Ierobežojumi putnu gripas draudu dēļ ietekmēs bioloģisko lausaimnieku produkcijas cenu

Putnu gripa sadārdzinās bioloģisko produkciju

Pavasarī Latvijas putnkopjiem nāksies ieviest pastiprinātus biodrošības pasākumus, kas īpaši varētu ietekmēt tieši bioloģiskās lauksaimniecības sektoru. Ierobežojumi nepieciešami, lai mazinātu bīstamās infekcijas slimības - putnu gripas riskus Latvijā. Savukārt lauksaimniecības tirgus eksperti prognozē, ka slimības izplatība visvairāk ietekmēs bioloģisko saimniecību produkcijas - gaļas un olu pieejamību, kā arī cenu.

Lai samazinātu putnu gripas izplatības riskus Latvijā, Zemkopības ministrija noteikusi stingrākas biodrošības prasības mājputnu turēšanas vietās tieši gājputnu pavasara migrācijas laikā. No 1.marta līdz 31.maijam būs aizliegta mājputnu izbraukuma tirdzniecība, aizliegta nepiederošu personu uzturēšanās fermās, kā arī aizliegts turēt mājputnus ārā. Tieši pēdējais minētais ierobežojums visvairāk varētu atsaukties uz bioloģisko zemnieku saimniecībām, kur, piemēram, vistas tiek turētas arī ārpus telpām. Attiecīgi sarežģījumi nozarē ietekmēs arī patērētāju, vērtē lauksaimniecības tirgus veicināsānas centra vadītāja Inguna Gulbe:

''Tie brīvo vistu turēšanas nosacījumi jau arī ir tas pluss, par ko patērētāji gatavi maksāt vairāk, un līdz ar šiem ierobežojumiem daļa saimniecību to nevarēs kādu laiku nodrošināt. Līdz ar to tā produkcija, iespējams, neatbildīs tiem kritērijiem, kurus patērētāji sagaida.''

Zemnieku saimniecības ‘’Jaunieviņas’’ saimnieks Uldis Rudzītis darbojas bioloģiskās lauksaimniecības sektorā. Proti, vistas arī ikdienā uzturas ārpus fermu novietnēm, staigā brīvā dabā un ēd zāli, kas ir pamata prasība, lai piedāvātu pircējiem bioloģisku produktu. Zemnieks

ierobežojumus ievēros, lai izvairītos no riskiem, taču apstiprina, ka pavasaris putnkopībā būšot izaicinājums, īpaši nelielajām saimniecībām.

''Bioloģiskajām saimniecībām, protams, tas radīs zaudējumus, jo putns ir pieradis pie tiem apstākļiem bioloģiskajā saimniecībā, ka viņš var iet ārā un iekšā, un tad pēkšņi vairs to nevarēs, it īpaši pavasarī, kad dīgst zālīte; tas ir ļoti būtiski arī putna imunitātei. Tādā gadījumā arī dējība tam putnam samazināsies vismaz par trešdaļu un ekonomiski mēs to izjutīsim diezgan strauji. Līdz ar to arī naivi cerēt, ka patērētājam šī pārtika būs pieejama un lēta,'' klāsta Rudzītis.

Zemnieku saimniecība ‘’Cirmas bekons’’ patlaban nodarbojas ar tītaru audzēšanu un pērn cūkkopības nozari pameta tieši cūku mēra dēļ. Saimniecības pārstāvis Oskars Liepiņš stāsta, ka, pārprofilējoties uz putnkopību, darbinieki varēja uzelpot, taču ziņas par putnu gripu rada jaunas bažas nu jau par jauno fermas iemītnieku veselību. Tiesa, ieguvums no pieredzes ar cūku mēri ir ēkās uzlabotā biodrošība.

Tuvojoties ūdensputnu migrācijas periodam, eksperti norādījuši, ka galvenās putnu gripas izplatības riska teritorijas varētu būt tīrumi un ganības, kur katru gadu pavasarī nolaižas tūkstošiem zosu, lai atpūstos un barotos.

Šobrīd putnu gripa jau reģistrēta 12 Eiropas Savienības valstīs, tostarp Polijā.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti