"Tas ir mīts, ka mēs izglābjam putnus, mēs tikai sarežģītajā laikā, ziemas mēnešos, viņiem drusku atvieglojam dzīvi. Jo bez barotavas putni arī citur meklē barību. Nav tā, ka, ja mēs nebarosim putnus, visi zvirbuļi un zīlītes pēkšņi nomirs. Tas vienkārši ir veids, kā palīdzēt," skaidroja Boiko.
Viņš skaidroja – ja patīk daba, droši var uzņemties putniem palīdzēt, taču pirms tam jārēķinās ar vairākiem aspektiem.
Pirmkārt, putnu barošana prasa līdzekļus. Boiko lauku īpašumā, kura tuvumā citu māju nav, pērn putni noēda ap 120 kilogramiem saulespuķu sēklu. Apdzīvotās vietās un pilsētās, protams, skaitlis būs krietni mazāks – labi, ja 10, 20 kilogrami.
"Ir jāpaeksperimentē drusciņ, cik tad nāk tie putni un cik viņi ir rijīgi tieši jūsu apkārtnē. Tad jāpaņem kalkulators un jāizrēķina, cik aiziet barībā, cik tā maksā veikalā vai tirgū, un tad jau sanāks divciparu vai trīsciparu skaitlis," teica Boiko.
Viņš norādīja, ka putni uz barotavām dosies arī tādā apkārtnē, kurā nav koku. Arī Rīgā, daudzdzīvokļu mājas devītajā stāvā, ir iespējams izvietot barotavu, kurā aukstajos ziemas mēnešos barosies putni.
"Visvienkāršākais veids ir paņemt kādu stiepli, nesālītu speķa gabalu un vienkārši uzkārt turpat aiz loga. Ticiet man, tur nāks gan zīlītes, gan dzilnas, daudzi putni nāks.
Barotava ir labi, bet, ja nav tādas iespējas, ar speķa gabalu aiz loga mēs arī piesaistīsim vairākas putnu sugas un diezgan lielā skaitā," norādīja ornitologs.
Vienlaikus jāņem vērā, ka, sākot barot putnus, barībai aiz loga jāatrodas visu laiku. Un dienās, kad temperatūra nokritīsies pavisam zemu, putni nāks "kā traki".
"Ja būs siltāks laiks, piemēram, kāds atkusnis uz nedēļu, putni uz barotavu nāks mazāk. Putnu skaits būs atkarīgs arī no laikapstākļiem. Vienu brīdi būs vairāk, vēlāk mazāk, bet barībai noteikti jābūt visu laiku," skaidroja Boiko.
Jārēķinās arī, ka putni piemēslos barošanās vietas apkārtni, tāpēc, iespējams, vispirms par putnu barošanu derētu aprunāties ar kaimiņiem
"Jāsaprot, ka tiešām tur, kur ir jebkura dzīva būtne, būs arī kakas. Protams, ja tas ir dzīvoklis daudzstāvu mājā, ir skaidrs, ka gan sūdiņi būs riņķī apkārt, gan barības pārpalikumi būs visur kur. Un ne tikai vienu stāvu zemāk, bet daudzus stāvus zemāk daudzi balkoni būs netīri," norādīja Boiko.
"Tāpat skaidrs, ka, ja mums ir barotava, tā ir jātīra. Cik bieži, tas atkarīgs no tā, cik daudz putnu, bet vienreiz nedēļā mums to obligāti vajadzētu darīt," viņš uzsvēra.
Barotava jātīra ar cimdiem, jo putni pārnēsā slimības, kas var būt kaitīgas ne tikai citiem putniem, bet arī cilvēkiem.
"Gribu pabrīdināt cilvēkus arī par to, ka mums gandrīz katru ziemu cilvēki zvana un saka – es uz sava balkona baroju putniņus, un putnu paliek mazāk un mazāk. Man uzdod jautājumu, kāpēc tā ir? Tad es visādas teorijas izdomāju par laika apstākļiem, par plēsējiem, bet tad mēs kaut kā nejauši nonākam pie tā, ka šad tad uz tā balkona izlaiž pastaigāt mīļo runci," stāstīja ornitologs.
Viņš atgādināja, ka barotava jānovieto tādā vietā, kurā mājdzīvniekiem piekļūt nav iespējams gan putnu, gan pašu mājdzīvnieku drošības dēļ, jo sevišķi kaķiem visai bieži gadās gan izkrist pa logu, gan nokrist no balkona.
Runājot par barību, visvienkāršākā izvēle ir speķa gabals, bet vēl var dot visādus graudus un sēklas, piemēram, linsēklas, kaņepes, arī prosu, auzu pārslas, vārītas pupas un zirņus. Putniem garšo arī rieksti, bet tie būs krietni dārgāki. Veikalos putnu barošanai iespējams iegādāties speciālus barības maisījumus.
"Bet ziniet, ja jūs sāksiet uzreiz ar saulespuķu sēklām barot, viss pārējais, ko nosaucu, būs nepopulārs. Tās ir topa virsotnē. Bet, ja barojam ar saulespuķu sēklām, izvēlamies melnās, jo tajās eļļas saturs ir lielāks nekā svītrainajās," ieteica Boiko.
Ornitologs atgādināja, ka nekādā gadījumā putnus nedrīkst barot ar čipsiem, cepumiem, maizi. Putnu veselībai būs kaitīgi jebkuru sālīti vai saldināti produkti, ēdienu pārpalikumi vai produkti ar pelējumu.
