Aculiecinieks

Aculiecinieks: «Ne tikai draugs»

Aculiecinieks

Aculiecinieks: «Sports un miegs»

Aculiecinieks: «Putnošana»

«Putnošana» - tas ir dzīvesveids. Ieskats Latvijas putnumīļu sabiedrībā

Lai gan Latvijā viņu nav tik daudz, putnu pētnieki to acīmredzami spēj atsvērt ar entuziasmu. LTV raidījums "Aculiecinieks" pēta šo vaļasprieku, no kura lielākie ieguvumi tomēr atrodami brīvā dabā nevis tiešsaistes kameru pārraidēs.

Ar putniem kopā 25 stundas dienā

"Redzamas vismaz 3 Sāmsalas pīles. 2 tēviņi, viena mātīte. Nesen atlidojušas atpakaļ uz ligzdošanas vietām. Šī piekraste ir vieta, kur viņas Latvijā visbiežāk ir iespējams novērot kā ligzdotāju."

Kārlis Millers ir profesionāls ornitologs pēc izglītības un aicinājuma. Kā viņš saka, ar putniem ir kopā 25 stundas dienā! Putnu vērošana ir gan hobijs, gan maizes darbs. Putnošana - tas ir dzīvesveids. 

Ikdienu rīti un brīvdienas ar binokli. Putnu dienas un Torņu cīņas. Putnu vērošana Latvijā kļūst aizvien populārāka. Taču nevar salīdzināt, piemēram, ar Angliju, kur ir gandrīz divi miljoni aktīvi putnu vērotāju.

"Tas pats ir Skandināvijā, Zviedrijā, Somijā. Ļoti populāra nodarbe, brīvā laika pavadīšanas veids. Tas savā ziņā ir arī socializēšanās pasākums, jo tad satiekas dažādos putnu vērošanas braucienos. Draugi un čomi.. var papļāpāt un pavadīt brīvo laiku. Tas nav tikai fanātiski skriet pakaļ sugai .. tas savā ziņā ir arī sociāls notikums," viņš skaidro. 

Bet kā izskaidrojams tas, ka cilvēkus tā fascinē putni?

"Latvijas teritorijā mītošo tautu mitoloģijā putns ir dzīvības simbols. Viņš tā kā ienirst un viņš atgriezās viņš aizlido, viņš atnāk atpakaļ. Viņš nav un viņš ir. Viņš ir olā, viņš rodas no jauna. Tas ir tā kā fēnikss no pelniem vai dzīvības putns, kas caur ūdeni un zemi atgriežas.

Līdz ar to es domāju, ka tas mūsos no baro ļoti lielu vajadzību pēc cerības. Nu tāds ritmiskums cikliskums cilvēkiem, kas dzīvo urbānā vidē, ir ļoti vajadzīgs, nepieciešams.

Mēs gribam ieraudzīt, ka lietas joprojām notiek tā, kā tām ir jānotiek," norāda sociālā psiholoģe Ieva Stokenberga. 

Sāncensība un pārsteidzoši atradumi

Starp rūdītiem vērotājiem pastāv sāncensība - kurš redzēs un dokumentēs iespējami vairāk sugu. Īpaša veiksme, ja izdodas pamanīt Latvijai jaunu un retu sugu. Kārļa sarakstā ir 313 sugas, kuras līdz šim izdevies pašam redzēt. Tas ir labākais rezultāts Latvijā.

"Tās sajūtas var saprast tikai tad, ja tu pats esi visā tajā bijis iekšā un kad tu esi redzējis.. baigais kaifs. Sajūsma.. tu tiec ierakstīts vēsturē. Jo tu esi pirmais, kas viņu ir dabūjis. Jo neviens pirmāks nevar būt par tevi," viņš stāsta. 

"Lai dabūtu sugas varbūt ir nācies stipri pasvīst, bet faunistiskā vērtība tajā pašā laikā diezko nav. Var būt pilnīgi pretēji. Piemēram, mazais jūras krauklis, kas nāca kā jauna suga Latvijai negaidīti. Piedevām janvārī, ziemas vidū. Užavas laukos, uz tiltiņa piestājos paskatīties saulrietu. Redzu, viens putns lido - jūras krauklis, ko viņš te dara lauka vidū, upīte tek.. kaut kas neiet kopā.

binoklis pie acīm un pirmajā brīdī ir sitiens pa smadzenēm. Tu saproti ko tu redzi, bet atsakies tam ticēt.. tas taču nevar būt!

Tā ir dienvidu suga, kas ir lokāla. Viņi nav migranti. Viņi dzīvo Vidusjūras reģionā, un tālāk uz dienvidiem. Te pēkšņi ziemas vidū mazais jūras krauklis lido," Kārlis apraksta kādu no saviem atradumiem. 

Ornitologiem jābruņojas ar pacietību - un fotoaparātu

Tāpat Kārlis uzskata, ka pastāv noteiktas rakstura iezīmes, kas nepieciešamas ornitologiem. 

"Vajadzīga pacietība. Tā ir viena no pamatlietām. Nevar tā atskriet, izkāpt, nekā nav un braucam projām. Bieži vien stratēģija, kas labi strādā – pasēdēt vienā punktā ilgstoši, un putni paši atnāks. Viņi nemaz nav jāmeklē - nolido, pielido. Ir arī putnu vērošanas sacīkstes. Mans personīgais rekords un palicis nepārspēts .. diennakts laikā 111 – vai 112 sugas. Tas ir tikai no viena punkta, maijā. Maijs, maija beigas ir tas labākais. Maija divdesmitie datumi, jūnija pirmā nedēļa, kad vēl turpinās migrācija. Vēl daļa sugu lido uz ziemeļiem, kas pie mums neligzdo un tajā pat laikā ir sanākušas visas mūsu pašu sugas uz vietas," saka Kārlis. 

Vienmēr par ķērienam ir fotoaparāts. Kārlis Millers ir daudzu reto putnu fotogrāfiju autors un interneta vietnes www.latvijasputni.lv veidotājs.

"Reto sugu gadījumā māksla ir pēdējais, par ko domāt. Tur ir svarīgi vispār viņu dabūt kadrā, lai kaut kas būtu redzams.

Iet solīti pa solītim uz priekšu ar domu, dabūt bildi labāku un kvalitatīvāku. Bet, kā mēs zinām, putni nāk skaisti aizlidot. Tad ar labajiem kadriem neaizraujas, lai tu viņu neaizbiedētu, lai viņš paliktu un arī kāds cits pēc tam redzētu, jo, lai iegūtu tiešām labas bildes apzināti, tas ir ilgs laiks un ilgstoša sēdēšana slēpnī. Gaidīšana. Tas var būt 10 reizes kamēr to bildi dabūsi. Laika ziņā tas nav apvienojams ar to darbu, ko es daru. Tad ir jāizvēlas, vai nu gribi super bildes, vai nu tu gribi putnus. Tās ir lietas, ko nevar vienlaicīgi darīt," ornitologs dalās pārdomās. 

Interesanti, ka Latvijā ar ornitoloģiju un putnu vērošanu dabā aizraujas galvenokārt vīrieši.

"Tā ir tā mednieka daba. Man nav nepieciešamības viņu iet un nomedīt. Mans reitings savās un citu acīs aug tad, ja es esmu ieraudzījis to putnu pamanījis, ko citi nav pamanījuši. Tas nozīmē, ka es esmu viņu foto nomedījis - tas ir mans medījums. Un, ja arī pēc pētījuma pasaulē par putnu vērošanu dzīvajā dabā, tad arī motivācijas lielā mērā, kas tiek minēts lielākoties atšķiras. Vīrieši biežāk uzsver sacensības motivāciju, sasniegumus. Savukārt sievietes vairāk uzsver relaksāciju, izbaudīšanu, kas ir absolūti normāli un dabiski, un veselīgi," par dzimumu atšķirībām spriež psiholoģe Ieva Stokenberga. 

Putnus vēro arī datora ekrānā

Mārim Freibergam ikdiena saistīta ar mašīnām. Viņam pieder auto  remonta un krāsošanas darbnīca. Bet viens no ik rīta pirmajiem darbiem ir ieslēgt datoru un paskatīties, kas jauns ligzdās.

"Notiek ligzdošana, ko mēs gaidījām 2 pagājušos gadus. Ligzdā izauga Durberts. Mana vājība ir jūras ērglis. Es šogad šausmīgi gribēju klinšu ērgli. Cerēju uz mūsējo Virsi," norāda Māris. 

"Ar šausmām gaidījām, kas būs šogad. Paldies Dievam, mums ir Raimis ar Mildiņu," viņš stāsta. 

Māris ir aktīvs Latvijas dabas datu foruma dalībnieks. Tas ir portāls, kur interesenti komentē un vēro tiešraides. Vērot viņš sāka pirms trim gadiem, kad internetā nospieda saiti uz ligzdu.

"Tas bija tāds nedaudz šoks pa atslēgas caurumu lūrēt," viņš dalās sajūtās. 

"Dievs nav paredzējis cilvēkam šo redzēt.

Jo tas notiek tur, augšā. Un mēs no apakšas nevaram redzēt. Tas viss notiek kaut kur prom, alās. Bermudu albatrosiņi. Tas viss slēpts cilvēka acij parasti bijis līdz pēdējais desmitgadei, kad tas atklājies," viņš stāsta. 

"Mūsdienu tehnoloģijas iespējas dod redzēt to, ko Dievs nav lēmis rādīt mums labprātīgi. Mēs pirms 10 gadiem nevarējām iedomāties, ka varētu izpētīt olas dēšanu, sildīšanu. Tagad tas jau ir kā ikdiena. Pierasta lieta," saka Māris. 

Latvijas tiešsaistes kamerām miljoniem skatījumu

Latvijas dabas fonda ierīkotajām ligzdām "YouTube" kanālā 2017.gadā bija vairāk nekā 8 miljoni skatījumu! Tās vēro vairāk nekā 100 valstīs. 

"Mēs parādām nianses, kuras pat cilvēki, kuri iet dabā ikdienā un kas ir ļoti pieredzējuši putnu vērotāji, pētnieki, neredz. Viņi nesēž tām ligzdām blakus. Šī novērošana 24 /7 formātā parāda visu, kas ligzdā notiek. Tas nozīmē, ka dažas no šīm lietām, ko esam noķēruši šopavasar tikai tāpēc, ka mēs skatāmies šis ligzdas pastāvīgi, redzēt dabā būtu milzīgs notikums un ļoti reta veiksme. Pieiet pie ligzdas tieši tajā brīdī, kad notiek konkrētā norise. Bet, kad esam pieslēdzies šai ligzdai pastāvīgi, tas ir pavisam cits stāsts," stāsta Ķuze salabot. 

"Starp "National Geographic" 5 kamerām, kuras viņi šo pavasari īpaši rekomendē skatīties, viena bija no Latvijas. Tā bija mūsu pašu Durbes kamera. Tā bija vienīgā kamera, kas nebija no ASV. Tas ir tāds kvalitātes rādītājs!

"Tiklīdz mēs ieliekam kameru tādā vietā, kas normāli nav parasti pieejama acīm, tas rada papildu intrigu - es gribu to redzēt tāpēc, ka tas ir kaut kas tāds, ko es vienkārši tāpat vien nevarētu ieraudzīt. Un tā ir tā apslēptā maģija, tā ir tā noslēpuma lieta, kur mēs gribam izzināt vairāk. Līdz ar to tas izskaidro, kāpēc mēs redzam aizvien lielāku interesi par šo videonovērošanu," uzskata Ieva Stokenberga. 

Ar jaunu vaļasprieku kļūst zaļāks dzīvesveids

"Pirmais ir paskatīties kā tad tie putniņi izskatās ligzdiņā caur ekrānu. Bet otrs ļoti svarīgais punkts ir solis, ka mēs ejam ārā un mēģinām tos putnus atpazīt tur, kur viņa dabiskajā vidē. Kāpēc? Tāpēc, ka

visi tie labumi, kurus mēs zinām no dažādiem pētījumiem, ko dod putnu vērošana, vislielākajā mērā ir saistīta ar to, ka mēs to darām ārā, ar to, ka mēs ejam ar to, ka mēs elpojam svaigu gaisu.

Ar to, ka mēs pievēršam uzmanību, kur tad viņi ir. Mēs tobrīd nedomājām par neko citu, kur ir raizes, kur ir visādas citas lietas. Mēs koncentrējam uzmanību. Mēs esam pakļauti tādai ļoti daudzveidīgai dabas stimulācijai, kas ir ļoti veselīgi mūsu psihei. Nemaz nerunājot par to, ka mēs kustamies, ja bieži vien jā, mēs varam arī teikt, ka tā ir fantastiski laba meditācija stresa noņemšanas veids, relaksācija," tā psiholoģe. 

Darbojoties savā darbnīcā Kuldīgā, Māris tam piekrīt. Kopš aizrāvies ar ligzdu vērošanu, daba kļuvusi tuvāka un izprotamāka, dzīvesveids zaļāks. Un forumā iemantoti jauni draugi ar kopīgām interesēm.

"Tagad braucu makšķerēt - skatos, zivju ērglis. Coks! Aizlido ar visu zivtiņu. Kādreiz nepievērsu uzmanību. Pirmo reizi gārni redzēju. Nekad nebiju ievērojis, ka gārnis sēž kokā. Braucu ar laivu Ventmalā, un kaut kas balts karājas kokā. Brauc tuvāk - kas par lupatu? Brauc tuvāk.. nē, gārnis baltais stāv kokā! Pilnīgi savādāk uz to pasauli skatos. Kādreiz bija pīpošana. Tagad ir jāaiziet apskatīties, kas notiek. Pastrādā pastrādā, darbā, pie mašīnām padarbojas. Ja kādreiz gāja uzpīpēt, tad tagad iet apskatīties kameras," stāsta Māris. 

"Tas ierauj sevī, tad, kad tu sāc. Beigās kā narkotika - labdabīgā narkotika. Tāpat kā makšķerēšana," viņš norāda. 

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti