Senāk dzērves ziemoja Vidusjūras zemēs, Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Pamazām šo putnu izplatībai ziemā virzoties uz ziemeļiem arī Latvijā tās atgriežas aizvien agrāk - apmēram reizē ar lauku cīruļiem. Pēdējo gadu laikā - jau marta sākumā, pērn pat agrāk par lauku cīruļiem - februāra vidū, uzstādot jaunu atlidošanas agruma rekordu. Šogad - februāra divdesmitajos datumos.
Dzērves veido pastāvīgus pārus. Ar skaļām un tālu dzirdamām klaigām tie izziņo savu ierašanos laukos, mežos un purvos. Apbrīnojami saskaņota ir arī dzērvju trompetēšana duetā. Tiklīdz viens no pāra putniem iesaucas, tūlīt - tikai mirkli vēlāk - sauc arī otra dzērve, un abu putnu balsis burtiski saplūst vienotā skaņā.
Ja paveicas, pavasarī var novērot arī izslavētās dzērvju dejas, taču vismaz šo putnu raksturīgos saucienus, domājams, ir dzirdējis ikviens. Dzērves iespaidīgo saucienu veido īpatnējs balss aparāts ar stipri pagarinātu un pie krūškaula līkumos ielocītu traheju, kas kalpo kā papildus rezonators un skaļuma pastiprinātājs.