Jau labu laiku pirms gājputnu atlidošanas dabā ir saklausāmas pavasara ieskaņas. Mierīgos un skaidros rītos mežā atskan dobju tarkšķu kārtas. Dzeņi - būdami nometnieki – jau savlaicīgi iezīmē savus iecirkņus. Mehāniskās skaņas, ko dzeņi rada, strauji rībinot ar knābi pa sausu un tālu skanošu koka zaru, kalpo dzeņiem un dzilnām dziesmu vietā. Protams, dzeņveidīgie putni mēdz arī klaigāt, taču bungošana ir ļoti īpaša instrumentālo signālu joma, kurā piedalās visas šīs putnu kārtas sugas, izņemot tītiņu. Varētu teikt, ka dzeņu bungošana ir ģeniāls dabas izgudrojums tālākai sadzirdamībai, tāda kā jaunatrasta akustiskā niša vai brīva ētera josla uz pārējo dabas balsu fona.
Pie tam zīmīgi, ka dzeņu sugām katrai ir savs bungošanas ilgums un ritms. Līdz ar to ne tikai paši putni, bet arī cilvēks ar vingrinātu dzirdi var pa gabalu pateikt, kas tas par dzeni.
Piemēram, dižraibā dzeņa bungošana ir ļoti īsa – skan mazāk par sekundi, bet baltmugurdzeņa tarkšķis ilgst aptuveni divas sekundes un uz beigām ir lēnāks.
Ieklausies arī citu putnu balsīs Latvijas Radio rubrikā "Putni vītero"!
