Latvijas Permakultūras biedrība un biedrība "Ekodizaina kompetences centrs" no 2022. gada maija līdz 2022. gada septembrim veica pētījumu "Pesticīdi tavas mājas putekļos".
Visvairāk paraugu tika ievākts Kurzemē un Vidzemē. Pētījumā piedalījās 15 Latvijas lauku mājsaimniecības, lai analizētu 30 Latvijā visbiežāk lietoto pesticīdu klātesamību un koncentrāciju Latvijas lauku māju iekštelpu putekļos. Pētījumā tika ievākti 18 paraugi.
"Konstatējām, ka 16 no šiem 18 paraugiem ir sastopama kāda no augu aizsardzības līdzekļa darbīgajām vielām. Attiecīgi tā jau būtu pirmā problēma, ko konstatējām, ka tie uzkrājas, atrodas un iekļūst mājās," norādīja Lankovska.
"Vēl bija interesanti šobrīd atrast savienojumu ar nosaukumu tiakloprīds, kurš Eiropas Savienībā ir aizliegts kopš 2020. gada, un tā krājumus Latvijā bija atļauts izmantot līdz 2020. gada beigām.
Šis savienojums tika atrasts ne tikai vienā paraugā, bet vairākos pa visu Latviju," viņa stāstīja.
Viens no pētījumā iegūtajiem secinājumiem ir – lai uzlabotu iedzīvotāju veselību, nepieciešams samazināt sintētisko pesticīdu patēriņu lauksaimniecībā un izveidot aizsargjoslas ap dzīvojamajām mājām. Vienlaikus, lai nostiprinātu iegūtos rezultātus zinātniski, vēl ir nepieciešami plašāki un padziļinātāki pētījumi.
"Šim pētījumam nav tik ļoti zinātniska vai pārskata nozīme kā trauksmes celšanas nozīme. Mēs nevaram teikt, ka Zemgalē viss ir slikti vai Vidzemē labi, jo mums ir tikai vienkārši atsevišķi punkti, ko esam paņēmuši bez dziļākas analīzes, jo tam vienkārši nav naudas," atzina Mežniece.
Vienlaikus iegūtie dati ir pietiekami, lai tie pieprasītu tālāku atbildīgo iestāžu darbību.
"Sintētiskie pesticīdi ir visur. Mūsu pētījums parādīja, ka tie ir arī mūsu mājās.
Mēs nevaram izlikties, ka tā nav. Pesticīdiem ir tādas ietekmes kā reproduktīvās veselības traucējumu un kaitējumu nodarīšana, tajos ir kancerogēnās vielas, tātad tie ir vēzi izraisoši, ir endokrīno sistēmu traucējošas ietekmes. Tie ir bīstami," uzsvēra Mežniece.
Arī Lankovska uzsvēra, ka šobrīd būtu īstais brīdis, kad sākt domāt, ko ar šo visu iesākt. Skaidrs, ka atbilde – biežāk jāuzkopj māja, lai nekrājas putekļi, nav risinājums.
"Mēs pavadām aptuveni 90% sava laika iekštelpās, tāpēc ilgtermiņā, visa mūža garumā būt pakļautam šādām vielām nebūtu tas labākais," piebilda Lankovska.
"Tas, ka mēs esam konstatējuši, ka šādi savienojumi ir sastopami mājās putekļos, manuprāt, ir iemesls, lai par to padomātu un varbūt veiktu plašākus pētījumus, lai tiešām to problēmu nostiprinātu zinātniski. Ja jau mēs atrodam problēmu tik maz paraugos, ir jautājums, kas notiek pārējā Latvijas teritorijā? Kādā vidē dzīvo Latvijas iedzīvotāji?"
