Dienas ziņas

Paliatīvajā aprūpē daudz trūkumu

Dienas ziņas

Zāles pirms pārdošanas būs jāpārbauda

Purvainās ūdens tilpēs Vidzemē slāpst zivis

Purvainās ūdenstilpēs Vidzemē slāpst zivis

Līdz pavasarim seklākie Latvijas ezeri var pārvērsties teju vai par zivju kapsētām. Pēc karstās vasaras un sausā rudens ūdens līmenis daudzās ūdenstilpēs nokrities krietni zem normas. Iestājoties ziemai, strauji izveidojās ledus kārta. Vidzemē mazākos purva ezeros zivju smakšana skābekļa trūkuma dēļ jau novērota.

Vides speciālisti uzskata, ka par patiesajiem zivju resursu zaudējumiem varēs spriest tikai pavasarī un vasarā.      

Pārgaujas novada Ruckas ezeru jau 18 gadus apsaimnieko Anatolijs Zaļais ar ģimeni. Šis ezers ir sekls un bagāts ūdens augiem, tāpēc ziemā šeit agrāk novērota zivju slāpšana. Jau vairākas ziemas ģimene par zivīm rūpējas, darbinot 8 sūkņus un 32 aeratorus.

“Tiklīdz sāk veidoties ledus, tā slēdzam sūkņus iekšā un darbinām, kamēr sāks ieplūst svaigais ūdens. Pirms 6, 7 gadiem ieviesām aeratorus,” stāstīja Anatolijs Zaļais.

Lai ūdeni bagātinātu ar skābekli, pirmajos gados ezera apsaimniekotāji sūkņus izvietojuši gar krastu, bet pieredze liecina, ka rezultāts ir labāks, ja tie atrodas ezera vidus daļā.

Anatolijs Zaļais uzskata, visu ziemu darbinot iekārtas, viņš zivis no slāpšanas pasargās.

“Sākums jau vēl nav traks, vēl jau ir skābeklis un zāles vēl nebojājas, bet uz ziemas beigām jau būs smagāk. Smagi ir ezeriem, kuriem nav apsaimniekošana, tiem ezeriem, par kuriem nerūpējas, kur viss notiek dabīgi,” sprieda Zaļais.

Šāda situācija ir turpat netālu esošajā Slejas ezerā, kur šoziem jau novērota zivju slāpšana.

“Āliņģī ir beigtas zivis, ezers jau ir izslāpis, lai gan parasti tas notiek februārī martā, šeit tas piefiksēts pirms nedēļas,” stāstīja Valsts vides dienesta inspektors Toms Arnavs.

Viņš skaidroja, ka ūdens līmenis šoruden daudzās ūdenstilpēs bija ļoti zems. Savukārt karstajā vasarā krietni savairojušies ūdensaugi, ziemas mēnešos tie ūdenī sadalās, patērējot zivīm tik nepieciešamo skābekli.

“Pirmās aktīvākās, mazās zivtiņas, raudas, līdakas. Mazaktīvās var arī izdzīvot, ja aiziet ziemas guļā,” sacīja Arnavs. 

Līdzīga situācija šoziem varētu būt arī citos mazos un purvainos ezeros, jo daudzos no tiem neietek nekādas upītes, kas ir viens no skābekļa avotiem. Vides inspektors gan uzsver, ja ūdenstilpē zivju slāpšana ir sākusies, to vairs nevar apturēt.

“Jāgaida pavasaris, kad putni un zvēri beigtās zivis apēdīs,” piebilda inspektors.  

Saistītie raksti
Vide un dzīvnieki
Dzīve & Stils
Jaunākie
Interesanti