Dabas liegumā “Ilgas” Baltijas pierobežā paredzēts izlaist 42 retos dzīvniekus. Latvijā atrodas purva bruņurupuča izplatības areāla ziemeļu robeža, un šobrīd savvaļā varētu būt palikuši no dažiem desmitiem līdz simtam purva bruņurupuču. Projekta “Life Herpeto Latvia” ietvaros izveidots Latvijas reto abinieku un rāpuļu centrs, kurā norit darbs pie populācijas atjaunošanas.
"Mēs viņam iemontējām čipu, tagad bruņurupucim ir individuāls numurs, kas saglabāsies visus 120 gadus, ko viņš nodzīvos dabā," pastāstīja Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš.
Vairošanās vecumu bruņurupuči sasniedz tikai 16-18 gadu vecumā. Pietiekami siltas vasaras, lai brīvā dabā no olām paspētu attīstīties mazuļi, Latvijā novērojamas reti, turklāt dzīvniekiem postošas izrādījušās valstī ievazātās plēsēju sugas, kā arī transportlīdzekļi. Šobrīd dabas liegumā “Ilgas” izveidota speciāla dažāda dziļuma dīķu sistēma, kurā nodrošināti optimāli apstākļi dzīvnieku attīstībai savvaļā.
"Pats galvenais, Latvijā ir ļoti labas olu dēšanas vietas un, jo tās ir tuvāk pie dīķa, jo labāk," turpina Latgales zoodārza direktors Mihails Pupiņš.
Lai iegūtu iespējami vairāk datu par retajiem dzīvniekiem, Latgales zoodārza pētnieki aktīvi sadarbojas ar ārvalstu kolēģiem, kā arī Daugavpils Universitāti (DU). Uzsāktais darbs norit veiksmīgi, par to liecina fakts, ka pagājušajā gadā pirmie nebrīvē dzimušie bruņurupuči paši izdēja olas, kas ir unikāls gadījums Eiropas mērogā.
Pirmo reizi savvaļas populācija tiks papildināta tik tālu izplatības areāla ziemeļos.
"Šeit uz vietas visu laiku atrodas pētnieki, ir iespējams turpināt monitoringu, sekojot līdzi, kā šīs sugas iedzīvojas," par tālāko projekta virzību saka DU sistemātiskās bioloģijas institūta vadošais pētnieks Uldis Valainis.
Lai iegūtu informāciju par purva bruņurupuču stāvokli Latvijā, nenovērtējama ir arī sabiedrības atsaucība. Tādēļ, redzot savvaļā bruņurupuci, iedzīvotāji tiek aicināti nekavējoties sazināties ar Latgales zoodārzu, lai noteiktu tā sugu.
