Pūču mazuļi no zoodārza filiāles nonāks atpakaļ dabā; speciālisti aicina putnus neaiztikt

Pievērs uzmanību – raksts publicēts pirms 3 gadiem.

Septiņi pūču mazuļi šogad guvuši patvērumu Rīgas zoodārza Kalvenes filiālē „Cīruļi”. Lielākā daļa no pūču mazuļiem, kas tagad jau krietni paaugušies, atgriezīsies dabā. Kā putni nonākuši Cīruļos, stāsti ir atšķirīgi un neviennozīmīgi, turklāt filiāles vadītājs Arnis Bergmanis uzskata, ka situācijas ir jāizvērtē, vai no savvaļas dzīvnieks jānogādā zoodārzā.

Pūču mazuļi no zoodārza filiāles nonāks atpakaļ dabā; speciālisti aicina putnus neaiztikt
00:00 / 04:03
Lejuplādēt

Rīgas zoodārza Kalvenes filiālē „Cīruļi” plēsīgo putnu novietnē ikdienā var apskatīt vairāk nekā 20 dažādus plēsīgos putnus. Uz vienas no mājvietām rakstīts – meža pūce. Tur uz koka kārts rindā sasēdušies pūčulēni, kas nu jau vairs nav nekādi mazuļi, bet atgādina pieaugušas meža pūces. Kā putni nonākuši līdz Kalvenei, stāsta filiāles vadītājs Arnis Bergmanis:

„Pie mums šogad ienāca septiņi pūču mazuļi. Pirmo četrinieku atveda Ventspils mežstrādnieki, jo pie Ventspils bija nozāģēts mežs.

Mežistrādes operators krāmējis baļķus traktora piekabē un pamanījis, ka no tā baļķa kaut kas izkrīt, izkāpis no traktora un ieraudzījis, ka pūčulēns. Tad iebāza roku dobumā - tur vēl trīs. Tā pie mums nonāca pirmais četrinieks.”

Bergmanis skaidro, ka šajā gadījumā ligzda bija izpostīta un kailcirtē vecāki mazos pūčulēnus vairs nevāks, taču šim gadījumam sekojuši citi, kas nav viennozīmīgi vērtējami.

„Nepagāja ilgs laiks, un bija zvans no kādas lauku sētas. Arī – pūčulēni nogatavojušies, krīt ārā no dobuma, tas ir normāls process, viņi tur tālāk attīstās. Viņi sauc māti, vecāki nes ēst. Tā tas viss dabīgi notiek. Sētā ir divi nepiesieti suņi, un skaidrs, ka viņi noplēsīs. Mēs sakām, ka varbūt var piesiet suņus, kamēr pūčulēni attīstās un aiziet savā dzīvē. Nē, to nevarot! Pēdējo atveda no kāda pansionāta, kur pūcīte bija izkritusi, es pats nebiju klāt, tāpēc šo varbūt pārsteidzīgi glāba un paņēma,” stāsta Bergmanis.

Mazās pūcītes ar lielajām acīm un raibo kažoku ir paaugušās un jūtas labi, stāsta filiāles vadītājs:

„Tagad ir jūlija vidus – mēs esam braši auguši, visi jau smukos kažokos. Mākam plosīt un ēst paipalu ar visiem kauliem un spalvām.

Kad mēs piedāvāsim peļukus un žurkulēnus, kad būs pārliecība, ka viņi paši var iegūt barību, lielāko daļu no viņiem atgriezīsim atpakaļ dabā.”

Pagājušā gadā no Liepājas atvestais pūčulēns ir atgriezies dabā, stāsta Bergmanis. Situācijas ir jāizvērtē, taču zemē atrasts pūču mazulis parastos apstākļos nav jāaiztiek - visa pasaule nav jāizglābj. Ne vienmēr cilvēki apzinās, kas notiek ar paņemtu putnu, kā to pabarot un vai viņš izdzīvos.

Kāds pieradināts stārķis kļuvis jau tik uzstājīgs, ka gājis pieprasīt, lai viņu baro, un uzbrucis cilvēkiem. Situāciju pat risinājusi pašvaldības policija. Kad stārķis ziemā stāvējis pie pilsētas domes, bijis skaidrs, ka atkal jāved uz Cīruļiem.

„Kad sākās zvani par jebkuru putnu mazuli, ar ko barosim, ko tālāk, kad būsim izaudzējuši... Mēs pārvērtīsimies par Kurzemes putnu savāktuvi? Kas tad tas būs? Vienreiz mums ābeļdārzā stāvēja 14 stārķi, tas bija pēc lielā pūtiena Bauskā, kad tur nogāza ligzdas plašā teritorijā. Tie, kuri bija normālā stāvoklī, tie visi nonāca pie mums,” stāsta Bergmanis.

Tagad Kalvenē atkopjas arī kāds melnais stārķis, kam salauzts spārns. Pašlaik izskatās, ka ar vetārsta palīdzību putns atlabst, ir draudzīgs un atgūst apetīti. Kas ar putnu notiks tālāk,  pagaidām nav zināms.

"Cīruļos" atkopjas melnais stārķis
"Cīruļos" atkopjas melnais stārķis

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti