Rancāns atzina, ka „cipars ir liels”. Tomēr tas ir līdzvērtīgs rādītājiem Eiropā, un tendences rāda, ka ar depresiju saslimušo skaits rūk. Viņš skaidroja, ka ik gadu Latvijā no depresijas ārstējas mazāk par 10 000 cilvēku.
Mūsu vidū ir ļoti daudz depresīvu cilvēku, pauda Rancāns. Lai gan ikdienā viņus ne vienmēr var atpazīt, tomēr dzīves smagums viņus ir nospiedis, viņš sprieda. Depresija nodara kaitējumu arī valsts ekonomikai – lēsts, ka ik gadu Latvija zaudē ap 105 miljoniem eiro, jo cilvēks nav darbspējīgs var arī nestrādā tik ražīgi kā varētu, ja nebūtu slims.
Psihiatri uzsvēra, lai arī aizspriedumi pret depresiju, tās slimniekiem un psihiatriju ir dzīvi, tomēr arī tie lēnām izplēn. Kopumā situācija ap depresijas ārstēšanu uzlabojas. Stigma pret depresiju ir mazinājusies, pauda Tērauds.
Viņš arī atgādināja depresijas pazīmes. Ja ilgāk nekā divas nedēļas ir interešu trūkums, nespēja risināt ikdienas jautājumus, fiziskas veselības problēmas, nomākts garastāvoklis un, iespējams, arī citas īpatnības, tad ir pamats runāt par depresiju. Ja to ārstē laikus, tad drīz būs arī pozitīvs rezultāts; ja to nedara, tad problēma kļūst dziļāka.