Kaņiera ezerā, ko dēvē par putnu ezeru, pagājušā gadsimta 60. gados pēc ūdens līmeņa pacelšanas izveidotas mākslīgās salas, kurās ligzdo vairāk nekā simt sugu putni. Citkārt tikai putnu balsīm bagātajā vietā šoreiz dzirdamas arī motorzāģu un trimmeru skaņas.
“Salas pastāvīgi ir jākopj, jo pīlēm ligzdojot traucē krūmi un apaugums, kas sekmē Amerikas ūdeļu vairošanos, kuras apēd gan olas, gan mazos pīlēnus,” stāsta Dabas aizsardzības pārvaldes (DAP) Pierīgas reģionālās pārvaldes pārstāvis Aivars Tomašēvics.
Uzlabot putnu dzīves apstākļus jeb kā talkotāji smej, veikt kosmētisko remontu, var tikai rudenī, kad putnēni jau paaugušies. Lai gan talkas dienā rudens ar ziemu nolēmuši mēroties spēkiem, talcinieki ne mirkli nenožēlo, ka izvēlējušies “Dabas brīvdienas”.
“Ļoti liels gandarījums, ka DAP darbinieki pastāsta, cik daudz laika viņiem tas būtu prasījis. Mēs būsim vairākus mēnešus viņiem devuši ar savu iesaistīšanos “Dabas brīvdienās”,” norāda talciniece Renāte Leimane.
Kaņiera ezers atrodas Ķemeru Nacionālā parka dabas lieguma un rezervāta zonās. Ar bagātīgajiem niedru labirintiem un seklo ūdeni šī ir putniem nozīmīga vieta gan ligzdošanas laikā, gan caurceļošanas laikā, lai atpūstos. Šeit novērotas teju 200 no 365 Latvijā sastopamajām putnu sugām un liela daļa no tām Kaņiera ezeru izvēlējusies ligzdošanai. Lai saglabātu putnu ligzdošanai labvēlīgos apstākļus, ir būtiski Kaņiera ezera salas regulāri attīrīt no ataugušajām krūmu atvasēm, jo ūdensputnu ligzdošanai vispiemērotākie ir biotopi ar zemu veģetāciju.
Pateicoties kaļķainajiem augšanas apstākļiem un regulārai zālāju apsaimniekošanai, daudzviet Kaņiera ezera piekrastē un uz tā salām izveidojušās kadiķu audzes. Mūsdienās ĶNP var lepoties ar vienām no lielākajām šī aizsargājamā biotopa “kadiķu audzes zālājos un virsājos” platībām Latvijā. Kadiķis ir izturīgs un pieticīgs augs, kas labi pacieš salu, taču citā ziņā tas ir visai prasīgs – tam nepieciešama atklāta, saulaina vieta. Līdz ar to, lai šo kādreiz tik pierasto Latvijas ainavas elementu pasargātu no iznīcības, regulāri nepieciešams veikt apauguma novākšanas darbus kadiķu audzēs.
Izvēle par labu biotopam bijusi arī tāpēc, ka, viņuprāt, šādam darbam ir lielāka pievienotā vērtība, nekā vācot citu samestos atkritumus, Tomēr, neraugoties uz to, ka nokļūt uz salu var tikai ar laivu, bez cilvēku pamestās drazas neiztika arī šeit.
“Mēs esam bijuši visos Latvijas kultūrvēsturiskajos novados, un pārsvarā tas, ko mēs darām, ir līdzīgi kā šeit - vietās, kur aizaug pļavas, aizaug salas un traucē putniem ligzdot, mēs šos krūmus novācam,'' saka Pasaules Dabas fonda projektu vadītāja Kristīne Skrīvele.
Pirms darba talciniekiem bija iespēja uzkāpt CEMEX putnu vērošanas tornī, lai no augšas varētu pavērot skaisto skatu uz Kaņiera ezeru, aplūkot tur sastopamās putnu sugas un novērtēt talkas vietu. Talka Kaņiera ezerā bija projekta “Dabas brīvdienas” šā gada pēdējā aktivitāte un sezonas laikā aizvadītas kopumā 13 talkas. Vairāk par projektu var uzzināt Pasaules dabas fonda tīmekļa vietnes sadaļā Dabas brīvdienas: http://www.pdf.lv/lv_LV/dabas-brivdienas/.
Šogad brīvprātīgajās ''Dabas brīvdienās'' piedalījušies ap 400 cilvēki. Tā kā krūmi atkarībā no sugas ataug 1-2 gadu laikā, iesāktais tikšot turpināts arī nākamgad.
