Līdzšinējie pētījumi ne tikai Eiropā, bet arī pasaulē parādījuši to, ka inficēšanās ar SARS-CoV-2 vīrusu var notikt arī atsevišķām dzīvnieku sugām.
“Kaķi var būt uzņēmīgāki, suņi mazāk, bet tomēr mums ar mājdzīvniekiem ir jābūt piesardzīgiem, ja mūsu mājsaimniecībā ir kāds Covid-19 slimnieks,” norādīja Bērziņš.
LLU Veterinārmedicīnas fakultātes dekāns un profesors Kaspars Kovaļenko skaidroja, ka dzīvnieks, kas ir diezgan ciešā kontaktā ar cilvēku, ir jāvēro.
“Ja mēs zinām, ka kaķos šis vīruss var nonākt un vairoties, un kaķim var izraisīt infekcijas pazīmes, tad mums ir jānoskaidro, kas notiek ar šiem dzīvniekiem,” pauda Kovaļenko.
Profesors uzsvēra, ka Covid-19 nav iemesls, lai atbrīvotos no mājas mīluļa: “Ja jūs esat paņēmuši dzīvnieku, tad viņš ir jātur, tas ir jūsu ģimenes loceklis – mīliet viņu, cieniet viņu un rūpējieties par viņu! Tas tāpat kā jūs savus ģimenes locekļus no mājas ārā nemetat, kad viņiem kāda infekcijas slimība, arī šis nebūtu iemesls, lai atbrīvotos no kaķa!”
Latvijā pētījums par mājdzīvniekiem un Covid-19 norisinās kopš vasaras. Pētījuma mērķis ir noteikt koronavīrusa sastopamību 300 kaķos.
“Līdz šim esam ievākuši paraugus no vairāk nekā 200 dzīvniekiem no dažādām Latvijas patversmēm, Covid pozitīvajām mājsaimniecībām, veterinārajām klīnikām,” informēja Kovaļenko.
Bažas par kaķu koronavīrusa mutēšanu
Tiek pētīts ne tikai tas, vai, piemēram, kaķis var saslimt ar Covid-19, bet arī kaķu koronavīruss, ar ko cilvēks saslimt nevar. Pētnieki skaidro, kāda ir tā spēja pielāgoties dažādām sugām, kā tas mutē, un galu galā – kā kaķim palīdzēt saslimšanas gadījumā.
Profesors Kovaļenko skaidroja, ka kaķis nav infekcijas avots cilvēkam, bet cilvēks ir infekcijas avots kaķim. No 200 ievāktajiem paraugiem ir testēta apmēram puse, jo laboratorijas jauda ir galvenokārt vērsta uz cilvēku paraugu testēšanu.
Trim dzīvniekiem no dažādu Latvijas reģionu patversmēm ir izdevies atrast antivielas.
Pētnieku lielākais uztraukums šobrīd ir saistībā tieši ar to koronavīrusu, kas sastopams tikai starp kaķiem, piemēram, starp patversmē dzīvojošajiem peļu junkuriem. Tādā veidā ir iespējams liels mutāciju risks. Covid-19 pagaidām nav konstatēts nevienam no Latvijā testētajiem mājdzīvniekiem.
Kaķiem analīzes ņem līdzīgi kā cilvēkiem
Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra Veterinārās izpētes asistente Madara Kreišmane stāstīja – ir zināms, ka kaķi un suņi var pārnēsāt vīrusu, arī slimot asimptomātiski vai izrādot respiratoras infekcijas pazīmes, bet šobrīd nav datu, kas apstiprinātu, ka suns vai kaķis spētu vīrusu nodot cilvēkam.
“Kopumā jāteic, ka nepieciešami papildu pētījumi, ja vēlamies padziļināti izpētīt, vai Covid-19 ietekmē citus dzīvniekus, atstāj paliekošas sekas uz dzīvnieku veselību,” skaidroja Kreišmane.
Dzīvnieku testēšana notiek līdzīgi kā cilvēku – tiek ņemtas nazofaringiālās uztriepes.
Arī mājdzīvnieku saslimšanas simptomi ir līdzīgi kā viņu saimniekiem: iesnas, izdalījumi no deguna un acīm, klepošana, elpošanas apgrūtinājumi, var būt caureja, drudzis un temperatūra.
“Ja dzīvnieka simptomi ir smagi, tiek veikta simptomātiska ārstēšana, medikamenti pielāgoti dzīvnieka veselības stāvokļa vajadzībām,” skaidroja Madara Kreišmane.
“Uz šo brīdi nav izstrādātas specifiskas ārstēšanas procedūras šiem dzīvniekiem, jo ir bijuši tikai atsevišķi gadījumi,” piebilda profesors Aivars Bērziņš un uzsvēra, ka mājsaimniecībās, kur ir Covid-19 slimnieki, pats būtiskākais ir ievērot biodrošības pasākumus.
Vīruss nepārtraukti mainās, tādēļ zinātnieki tam seko līdzi visu laiku, lai fiksētu, vai, piemēram, dzīvnieku populācijā tas nekļūst agresīvāks.
